“Valdībā esam nolēmuši uz Saeimu virzīt partijas Progresīvie ostu reformas priekšlikumu. Mūsu ostu attīstībai ir kritiski svarīga laba pārvaldība – apolitiski konkursi uz vadošajiem amatiem un skaidri noteikumi uzņēmējdarbībai, nevis sistēma izredzētajiem,” skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.
Kā ziņots iepriekš, š. g. 6. maijā valdība izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām, uzdodot SM virzīt plānotos grozījumus likumdošanā.
Saglabājot atvasinātas publiskas personas juridisko statusu, tiks nodrošināta juridiskā nepārtrauktība un taupīti līdzekļi, kas nepieciešami pie reorganizācijas. Tāpat tas ļaus saglabāt līdzšinējo juridisko un administratīvo struktūru, kas ir būtiska ilgtermiņa stabilitātei. Mazajām ostām noteikts attiecīgās pašvaldības izveidotas iestādes statuss.
Ostas teritoriju nodalīšana nepieciešama, lai nodrošinātu skaidru dalījumu starp teritorijām ostas robežās, kuras nepieciešamas Ostu likuma 7. pantā noteiktajām ostas pārvaldes funkciju veikšanai, un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos, nodrošinot brīvāku rīcību ar nekustamajiem īpašumiem, vienlaikus saglabājot vienotu ostas teritoriju pārvaldību, un SEZ un brīvostās paredzētos nodokļu atvieglojumus.
Grozījumi paredz ostas pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamās teritorijas atdalīšanu no SEZ teritorijas. Ostas pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamā teritorija jeb pamatteritorija tiks samazināta, atstājot tikai tās platības, kas nepieciešamas primārajām ostas darbībām, piemēram, kuģošanas, termināļu un kravu pārkraušanas nodrošināšanai. Savukārt SEZ teritorija, kas nodalīta no ostas pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamās teritorijas, tiks paredzēta komercdarbībai, ražošanai un investīciju piesaistei, ļaujot brīvāk rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem. Tādējādi tiks nodrošināta lielāka elastība nekustamo īpašumu pārvaldībā SEZ teritorijās, veicinot investīciju piesaisti un ilgtermiņa attīstības iespējas ostas teritorijās.
Lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti un mazinātu politisku iejaukšanos operacionālā darbībā, ar grozījumiem tiks ieviests vienots pārvaldības modelis, Rīgas un Ventspils brīvostās atjaunojot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā. Līdzīgi kā akciju sabiedrībās, tiks veidotas ostu padomes kā pārraudzības institūcijas ostas pārvaldē, kas pārstāvēs valsts un pašvaldības intereses. Ostas operacionālā darbība tiks deleģēta ostas pārvaldes izpildaparātam, kuru vada ostas pārvaldnieks. Ostas padome pildīs ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās. Lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti un mazinātu politisko iejaukšanos operacionālajā darbībā, ar grozījumiem tiek noteiktas prasības un Ostas padomes locekļu atlases kārtība.
Ostu likuma grozījumi nosaka, ka ostas padome tiks veidota četru locekļu sastāvā: divi pārstāvji no valsts – pa vienam no SM un Ekonomikas ministrijas, kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības. SM virzītais pārstāvis, kā atbildīgais par nozari, būs ar izšķirošu balsi, ja valsts un pašvaldības deleģēto valdes locekļu balsis dalās vienādās daļās.
Ostas pārvaldes un tās valdes atbildību tvērums tiek pārskatīts, lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti. Ar grozījumiem tiks noteikti ostas padomes galvenie uzdevumi: iecelt un atsaukt ostas pārvaldnieku, noteikt ostas pārvaldnieka un pārvaldnieka vietnieku atlīdzību, atcelt ostas pārvaldnieka rīkojumus, apstiprināt ostas attīstības programmu un uzraudzīt tās īstenošanu, apstiprināt ostu maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus, kā arī to atvieglojumus.
Grozījumi nosaka pienākumu ostu pārvaldēm izveidot ostas sadarbības padomi. Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu ostu pārvaldē, grozījumi paredz, ka ostas sadarbības padomē prioritāri tiks iekļauti stividorkompāniju un regulāro līniju operatoru pārstāvji, kas ikdienā tieši iesaistīti ostas darbībā. Tāpat, lai nodrošināt pārvaldības procesu caurspīdīgumu un iesaistīto pušu līdzdalību, ostās ir jānodrošina apspriešanās ar ostu lietotājiem un ieinteresētajām pusēm par dažādiem ar ostas darbību un tās attīstību saistītiem jautājumiem.
Ar grozījumiem mazās ostas valdes locekļu skaits tiks samazināts no līdzšinējiem desmit uz maksimāli pieciem locekļiem, ekonomējot līdzekļus, kā arī nodrošinot sabalansētu pārstāvniecību un konstruktīvu lēmumu pieņemšanu. Paredzēts, ka viena valdes locekļa amatu ieņems valsts pārstāvis, kuru norīkotu attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. Izvērtējot ostas darbības specifiku, vai tā vairāk saistīta ar kravu apkalpošanu, zvejniecību vai tūrismu, attiecīgā pašvaldība varēs izvēlēties aicināt pārstāvi no tās ieskatā atbilstošas ministrijas: SM, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Arī pārējo valdes locekļu izvēle būtu pašvaldības kompetencē vienlīdzīgā proporcijā no pašvaldības.
Savukārt ar grozījumiem LSEZ likumā noteikta kārtība, kādā tiek atlasīti un iecelti Liepājas SEZ valdes locekļi un pārvaldnieks. Esošie Liepājas SEZ valdes locekļi un pārvaldnieks turpinās pildīt pienākumus, bet ne ilgāk par vienu gadu. Publiskas kandidātu pieteikšanās procedūrā atlasītie Liepājas SEZ valdes locekļi un pārvaldnieks turpinās veikt pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām. Liepājas SEZ pārvaldniekam, kurš publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras rezultātā iecelts amatā bez termiņa ierobežojuma, pēc grozījumu LSEZ likumā spēkā stāšanās amata pilnvaru termiņš noteikts pieci gadi.
Ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pagarināts Liepājas SEZ darbības termiņš pēc 2035. gada 31. decembra, tad Liepājas SEZ pārvaldē jāizveido padomi līdzīgi kā Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs.
