Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2. panta 2. punktā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā fiziskās personas, kas atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” ir ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā.

Nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir arī ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas.

Ja nerezidents veic šādu saimniecisko darbību (nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu), nerezidents reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs un aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli (likme ienākumam līdz 20 004 eiro gadā ir 20%), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un samaksājot nodokli.

Ja nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, nodokļa maksātājs, gūstot ienākumu no nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas, var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Tad nodokļa likme ir 10%. Šajā gadījumā nevar piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus.

Nodokļa maksātāja pienākums ir piecu darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu, ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu izvēlējies noteikt atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmitajai daļai un piemērot 10 % nodokļa likmi.

Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā kopā “Pirmie soļi nekustamā īpašuma izīrētājam” ir norādīts: jebkuram saimnieciskās darbības veicējam neatkarīgi no izvēlētā nodokļa maksāšanas režīma saziņai ar VID jāizmanto VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). Radušos jautājumus, iesniegumus un pieprasījumus nodokļu maksātāji var nosūtīt elektroniski, izmantojot EDS.