Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotajā daļā ir noteikts, ka “Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzrauga ceļu būvniecību, remontu, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām”. Ceļazīmes ir satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, savukārt ātrumvalnis – inženiertehniska būve.

Ja ātrumvalnis uzstādīts uz ielas, kas atrodas tā dēvētajā sarkano līniju koridorā (raksturīgākā pazīme, ka ielai ir nosaukums), obligāti nepieciešama pašvaldības atļauja. Jautājumā nav norādīts, par kuru pašvaldību ir runa, tādējādi varam norādīt, ka galvaspilsētā ar to nodarbojas Rīgas domes Satiksmes departaments (SD), mazākās pašvaldībās ar šo jautājumu vēršas būvvaldē.

Parasti, kad īpašnieki vēlas uzstādīt ātrumvalni, ir nepieciešami rakšanas darbi, tādēļ vispirms iedzīvotāji vēršas būvvaldē, saņem arhitektūras plānošanas uzdevumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktos saskaņojumus ar citām iestādēm. Lai šos dokumentus sāktu kārtot, ir vajadzīga arī visu īpašnieku piekrišana.

Latvijā ātrumvaļņu uzstādīšanas noteikumi ir atrunāti Latvijas valsts standartos (LVS) 99:2010 “Ceļa ātrumvaļņi”. Diemžēl LVS ir maksas pakalpojums, tādēļ LV portālam nav pieejama konkrēta informācija par to, vai tajos ir noteikts konkrēts ātrumvaļņa attālums metros no dzīvojamās mājas (privātmājas) ieejas.

Vienlaikus gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas, ka ātrumvalnis uzstādīts neatbilstoši valsts noteiktajiem standartiem, persona var vērsties ar sūdzību gan attiecīgajā pašvaldībā, gan LVC.