Likuma “Par pašvaldībām” 78. pants noteic, ka vietējām pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldību administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums. Savukārt pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr. 919  “Noteikumi par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem”.

Noteikumu 2. punkts noteic, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, pirkuma līgums vai tā kopija (uzrādot pirkuma līguma oriģinālu) pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās iesniedzama attiecīgajai vietējās pašvaldības domei.

Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, tad vietējās pašvaldības dome sagatavo attiecīgu darījuma aktu, pamatojoties uz pārdevēja un pircēja vienošanās nosacījumiem, un līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos samaksā pirkuma līgumā noteikto summu.

Pēc tam, kad pašvaldībai lūdz izmantot pirmpirkuma tiesības, pirkuma līgumu vairs grozīt nevar.

Ņemot vērā iepriekšminēto, līgums par nekustamā īpašuma pārdošanu ir jānoslēdz pirms iesnieguma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu iesniegšanas pašvaldības domē. Tātad darījums jau ir noticis, taču, iespējams, līgums vēl nav pilnībā izpildīts, jo darījuma summas samaksas noteikumi var būt dažādi (tiek maksāta pa daļām, pakāpeniski), ņemot vērā pušu vienošanos, kas ietverta līgumā.

Fakts, ka pirkuma maksa tiek maksāta pa daļām, pakāpeniski, neatbrīvo no pienākuma lūgt pašvaldībai pieņemt lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Īpašuma un valdījuma tiesības uz nekustamo īpašumu pāriet pircējam ar brīdi, kad pircēja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā. Ar šo brīdi pircējs iegūst visas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības saskaņā ar Civillikuma noteikumiem, līdz ar to kavēties ar dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā nevajadzētu.

Ne likumi, ne Ministru kabineta noteikumi nenoteic termiņu, cik ilgā laikā pēc līguma parakstīšanas un pašvaldības izziņas saņemšanas pie zvērināta notāra ir jāparaksta nostiprinājuma lūgums un dokumenti jāiesniedz zemesgrāmatā. Tomēr vēršu uzmanību, ka Ministru kabineta 27.10.2009. noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 16. prim pants noteic, ka valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka, piemērojot koeficientu 1,5, ja no dienas, kad parakstīts dokuments, kas apliecina nostiprināmās tiesības, pagājuši vairāk nekā seši mēneši. Respektīvi, ja dokumenti netiks iesniegti 6 mēnešu laikā, būs jāmaksā būtiski lielāka valsts nodeva.