Labdien! Kaimiņiene, kas dzīvo virs manis, apvaino mani par to, ka manā dzīvoklī ir atvērta veļas mazgātava, dauza pa caurulēm un raksta man draudu vēstules, ka tas tā nepaliks, kā arī ir rakstījusi avīzei, pašvaldības policijai, būvvaldei un VID. Visas šīs iestādes, protams, nav konstatējušas šo faktu, jo viņa mani nepatiesi apmelo. Esmu rakstījusi iesniegumu pašvaldības policijai, bet viņi neko nevar izdarīt. Zinu, ka parunāja ar kaimiņieni, un ar to viss beidzās. Bet kaimiņiene turpina mani apmelot un rakstīt vēstules uz dažādām iestādēm. Kur man vērsties, lai kāds man palīdzētu? Skaidrs, ka šī sieviete nav pie pilna prāta, jo arī visi mājas iedzīvotāji ir bijuši policijā sniegt liecību.
Atkarībā no tā, kā izpaužas minētās personas rīcība, ir iespējami dažādi situācijas risinājuma varianti. Ja minētā persona par jums ir publiski (rakstveidā) sniegusi apzināti nepatiesus, apkaunojošus izdomājumus (ziņas), tad šādā situācijā ir piemērojams Krimināllikuma 157. pants. Minēto situāciju iespējams risināt arī civiltiesiski: vēršoties tiesā pret jūsu goda un cieņas aizskārēju ar prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums noteikts Civillikuma 1635. pantā: katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Detalizēti par morālā kaitējuma priekšnosacījumiem un prasījuma pamatošanu jūs varat izlasīt Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!