Līdz 2020. gada 31. decembrim tiesības uz bezdarbnieka statusu papildus šā likuma 10. panta pirmajā daļā minētajām personām ir personai, kura zaudējusi darba ņēmēja statusu un šā statusa zaudēšanas dienā ir mikrouzņēmuma īpašniece Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē un kuras mikrouzņēmumam nav apgrozījuma (tostarp pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas).

Tas noteikts Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma Pārejas noteikumu 23. punktā.

Kā redzams, šī atvieglotā norma ir noteikta tikai līdz šā gada beigām. Tā likumā tika iekļauta 16. aprīlī Covid-19 krīzes seku mazināšanai. Jo mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads. Pamatojums tam bija likuma norma, ka izraudzīto mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu var mainīt un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāju ne agrāk kā pirms attiecīgā taksācijas perioda beigām. Ievērojot minēto, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas 2019. gadā nav mainījuši nodokļu maksātāja statusu 2020. gadam, šogad to vairs nevar izdarīt. Tādējādi situācijā, kad mikrouzņēmums saimniecisko darbību faktiski neveic un negūst ienākums, tā īpašniekam, kas ir fiziskā persona, saglabātos darba ņēmēja statuss, kas liegtu iegūt bezdarbnieka statusu, saņemt bezdarbnieka pabalstu (ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu) un piedalīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kurus organizē Nodarbinātības valsts aģentūra.