E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21272
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Kam jāpiedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā

J
jautā:
01. oktobrī, 2020
Daina.

Daudzdzīvokļu mājā ir 25 dzīvokļu īpašumi un atsevišķs īpašums: nedzīvojamā telpa Nr. 26, kura reģistrēta ZG ar kadastra Nr.....x26 un kura ir sadalīta 29 domājamās daļās. Reāli telpā Nr. 26 ir iezīmētas 29 auto stāvvietu vietas. Telpas Nr. 26 platība ir 680 m2, t. i., 6800/26260 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas, zemes (kadastra Nr......x). Dzīvokļa īpašniekam ir atsevišķs autostāvvietas 1/29 daļas pirkuma līgums. Situāciju sarežģī tas, ka attīstītājs SIA savā īpašumā ir atstājis vairākas pazemes autostāvvietas, kuru īpašnieki tātad nav mājas dzīvokļu īpašnieki. Visus gadus telpas Nr. 26 remontus, aprīkojumu, elektroenerģijas izdevumus ir apmaksājuši tikai 25 dzīvokļu īpašnieki. Visi remonti pamatā tika segti no mājas uzkrājumu fonda, kuru veido 25 dzīvokļu īpašnieki. Attīstītājs telpai Nr. 26, to reģistrējot ZG kā atsevišķu īpašumu, nav uzlicis arī atsevišķu elektroenerģijas uzskaiti. Par balsu skaitu. Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, ka katram dzīvokļa īpašumam ir viena balss. Tas būtu skaidrs, bet kā ir ar nedzīvojamo telpu Nr. 26, kas nav dzīvokļu īpašums? No portāla arhīvā atrodamajām atbildēm (2015. gada 22.07., LNĪPA vadītājs V. Peipiņš) izriet, ka arī atsevišķam īpašumam, kas ir nedzīvojamā telpa, ir viena balss. Tā kā telpai Nr. 26 ir 29 domājamās daļas, šī viena balss, kas pieder šim īpašumam, tad arī būtu jāsadala 29 daļās? Ja atsevišķu nedzīvojamo īpašumu dzīvojamā mājā pielīdzina dzīvokļu īpašumam, tad šim īpašumam ir jāsedz izdevumi, kas tiek attiecināti uz dzīvokļu īpašuma skaitu, t. i., maksa par atkritumu izvešanu, maksa par kopīpašuma elektrību. Tātad šo izdevumu rēķinus mums jādala nevis 25 daļās, bet gan 26 daļās. Un šī 1/26 daļa savukārt jāsadala 29 daļās? Par kopīpašuma remonta izdevumiem. Civillikuma trešās daļas “Lietu tiesības” 1071. punktā noteikts: “Uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.” Praktiski, ja dzīvokļu īpašnieki remontēs daļu fasādes, vai pazemes auto stāvvietas kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem arī jāpiedalās fasādes remonta izdevumu segšanā proporcionāli savu daļu lielumam? Vai ir iespējas no attīstītāja (t. i., SIA) prasīt, lai viņš apmaksā savu daļu no kopīpašuma remonta par agrākiem gadiem? Par cik gadiem tas iespējams?

A
atbild:
20. oktobrī, 2020
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jolanta Kramerovska, zvērināta advokāte

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta 1. daļā noteikto dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums. Savukārt Dzīvokļa īpašuma 3. panta 1. daļa noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. No jautājuma izklāsta var secināt, ka visas auto stāvvietas ir viens atsevišķs īpašums, kas pieder domājamās daļās vairākiem īpašniekiem. Līdz ar to arī no šī izriet iepriekš minētā likuma 10. pantā noteiktā tiesības un pienākumi, t.sk. šī atsevišķā īpašuma līdzīpašniekiem ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašuma lietošanu, u. c.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 17. panta 3. daļas noteikumiem, ja dzīvokļa īpašums pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem, tie pilnvaro vienu personu pārstāvēt visus dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss.

Dzīvojamās mājas pārvaldnieka kā pakalpojuma sniedzēja (komersanta) prasījumiem samaksāt atlīdzību par veiktajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām pret dzīvokļu īpašnieku kopību kā pakalpojumu saņēmēju vai personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš. Šāds noilguma termiņš ir piemērojams arī citu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniedzēju (komersantu) prasījumiem par šo pakalpojumu maksas piedziņu.

Dzīvokļu īpašnieku kopības prasījumiem pret dzīvokļu īpašnieku, tostarp gadījumos, kad tos īsteno dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā kopības pilnvarnieks, piemērojams vispārīgais desmit gadu noilgums, ja vien dzīvokļa īpašnieks nav komersants. Ja kopība pret pakalpojumu sniedzēju savas saistības vēl nav izpildījusi, tad prasījums pret atsevišķo dzīvokļa īpašnieku noilgst vienlaikus ar pakalpojuma sniedzēja prasījumu pret kopību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU