1.aprīlī stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem Latvijā tiek ieviesta jauna kriminālsodu politika. Mērķis –  mazināt maksimālās un minimālās soda sankcijas, ieviest alternatīvos sodus.

Krimināllikuma grozījumos 193.panta ceturtajā daļā ir šādas izmaiņas:

"(4) Par finanšu instrumentu iegūšanu vai atsavināšanu savā vai citas personas vārdā, pamatojoties uz finanšu instrumentu tirgus iekšējo informāciju, kā arī par tirgus manipulācijām ar finanšu instrumentiem vai par šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa."

Vārdi "no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu" aizstāti ar vārdiem "no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas".

Ja brīvības atņemšanas sods ir piespriests pieci gadi, tad, visticamāk, to pārskatīt nav pamata.

Uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pirms grozījumiem Krimināllikumā, attiecas likumā ietvertie Pārejas noteikumi, kas nosaka: jaunā likuma nosacījumi neattiecas uz personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir notiesātas, izņemot gadījumus, kad par nodarījumu brīvības atņemšanas sods vairs nav paredzēts, maksimālā soda sankcija ir paredzēta mazāka par tiesas piespriesto.

Pilnībā ar Pārejas noteikumiem varat iepazīties šeit.