Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Apgādnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.

Ja klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pensijas vecumā un viņam nav citu ienākumu un uzkrājumu, par sniegto pakalpojumu viņš maksā 85% no pensijas un piemaksas pie pensijas vai atlīdzības. Ja klientam ir uzkrājumi un citi ienākumi, tad samaksa tiek veikta arī no šiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā pakalpojuma cena. Ja klienta ienākumi un uzkrājumi nav pietiekami, lai samaksātu pilnu pakalpojuma cenu, par pakalpojumu līdzmaksājumu veic viņa apgādnieki. Ja arī klienta apgādnieki atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nespēj veikt pilnu samaksu par pakalpojumu, trūkstošā daļa par sociālo pakalpojumu tiek maksāta no pašvaldības budžeta, ja pašvaldībai ir attiecīgā apgādnieku ienākumus apliecinošā informācija.

Trūcīgas personas no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas, pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par sociālo pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus pašvaldības saistošajos noteikumos.

Savas pašvaldības sociālajā dienestā jums jānoskaidro, kādi ir samaksas noteikumi, ja vīramāti ievietosiet aprūpes namā.