Labdien! Pirms pāris dienām saņēmu lapu no RNP (“Rīgas namu pārvaldnieka”) par to, ka daudzdzīvokļu mājā par iepriekšējām apkures sezonām ir uzkrājies parāds (dažu dzīvokļu īpašnieku dēļ, jo viņi neapmaksā rēķinus) un ka tas pārsniedzis kaut kādu robežu. Ja netiks segta daļa no parāda, tad, visticamāk, atslēgs siltā ūdens padevi apkures sezonā. Sedzamā daļa ir apmēram 15% no kopējā parāda, kas man liek domāt, ka šis parāds jau ir ļoti ilgs un ka nekas netiek darīts, lai tas tiktu atrisināts. Lapā arī ir iespējams nobalsot par diviem punktiem: 1. RNP vēlas, lai mēs pārejam uz tiešajiem rēķiniem no “Rīgas siltuma” (pašreiz RNP ir starpnieks un dod rēķinu katram dzīvoklim vienādi, sadalot summu, ko RS prasa); 2. RNP prasa segt šo parāda daļu, izmantojot uzkrājumus nākamajiem remontdarbiem. Vai vispār var atslēgt silto ūdeni visai mājai pāris īpašnieku dēļ? Kam ir pienākums piedzīt parādu? Kā jau minēju, parāda summa ir diezgan liela: ja piekritīs apmaksāt daļu no parāda ar uzkrājumu naudu, kur ir garantija, ka nākamgad neatkārtosies šī situācija, kad atkal prasīs segt citu cilvēku parādus, izmantojot naudu, ko iemaksā cilvēki, kas apmaksā visus rēķinus? Vai vispār drīkst pieprasīt apmaksāt citu cilvēku parādu, ņemot naudu no īpašniekiem, kuri apmaksā visus rēķinus? Esmu zvanījis uz PTAC, Rīgas pašvaldību, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu, bet neviens neko nevar pateikt un sūta mani pa riņķi, liekot zvanīt uz tiem pašiem numuriem.
Vai vispār var atslēgt silto ūdeni visai mājai pāris īpašnieku dēļ?
Ņemot vērā, ka AS “Rīgas siltums” (RS) visiem siltumenerģijas lietotājiem piemēro vienādus siltumenerģijas piegādes nosacījumus, uzsākot apkures sezonu, parādam par visai mājai piegādāto siltumenerģiju iepriekšējā apkures sezonā jābūt pilnībā samaksātam.
RS slēdz ekvivalentus līgumus ar visiem siltumenerģijas lietotājiem, neradot kādam priekšrocības attiecībā pret citiem. Norēķinu kārtība (tiešie norēķini vai norēķini ar pārvaldnieka starpniecību) nemaina siltumenerģijas piegādes un lietošanas nosacījumus. Līdz ar to, gan veicot norēķinus ar pārvaldnieka starpniecību, gan uzreiz ar RS, jaunajā apkures sezonā parādiem par iepriekšējos periodos patērēto siltumenerģiju ir jābūt samaksātiem pilnībā.
Varam minēt šādu piemēru: ja dzīvojamā mājā ir uzstādīts apkures katls, kas tiek kurināts ar malku, tad malkas iegādes procesā ir jāiesaistās visiem siltumenerģijas patērētājiem. Bet, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem nemaksā par kurināmo, tad pārējiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāiemaksā šā parādnieka daļa, lai nopirktu malku un nesaltu ziemas laikā.
Kam ir pienākums piedzīt parādu? Kā jau minēju, parāda summa ir diezgan liela: ja piekritīs apmaksāt daļu no parāda ar uzkrājumu naudu, kur ir garantija, ka nākamgad neatkārtosies šī situācija, kad atkal prasīs segt citu cilvēku parādus, izmantojot naudu, ko iemaksā cilvēki, kas apmaksā visus rēķinus?
Ja dzīvokļu īpašnieki veic norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību, tad pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvokļa īpašnieka maksājumus par pārvaldniekam uzdotajām pārvaldīšanas darbībām, tostarp par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Maksājumu kontrole ietver šādus pienākumus:
Vai vispār drīkst pieprasīt apmaksāt citu cilvēku parādu, ņemot naudu no īpašniekiem, kuri apmaksā visus rēķinus?
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbild dzīvojamās mājas kopīpašnieks, kas šī likuma izpratnē ir dzīvokļu īpašumu īpašnieki.
Parāda apmaksa jāpieprasa no konkrētā parādnieka. Nevienam nav pienākuma apmaksāt cita parādus.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem dzīvokļa īpašniekam ir gan tiesības, gan pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.
Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tostarp ar pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums, viņam arī jāuzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevums un jānodrošina šā uzdevuma izpildei nepieciešamais finansējums.
Tātad dzīvokļu īpašniekiem likumā noteiktajā kārtībā jāpieņem lēmums un jāvienojas par pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu, arī kārtību, kādā sedzams parāds par komunālajiem pakalpojumiem.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic gadījumus, kad pakalpojuma sniedzējam ir jāsamazina tā uzskaitē esošo parādsaistību apmērs: ja dzīvokļa īpašnieks ir miris vai konstatēta dzīvokļa īpašnieka maksātnespēja un ar obligāto izdevumu vai citu ar mājas pārvaldīšanu saistītu parādu piedziņa nav iespējama.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!