Likums neaizliedz vecākiem izmantot aukles pakalpojumus, lai nepilngadīgi bērni tiktu pieskatīti laikā, kad vecāks atrodas darbā. Savukārt otram vecākam, ja viņš uzskata, ka bērnu pašreizējais dzīvesveids un/vai audzināšana neatbilst viņu interesēm un ka bērnu dzīvesvieta būtu nosakāma pie šī vecāka, ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par bērnu dzīvesvietas noteikšanu pie viņa.

Latvijas Republikas Augstākās tiesa Senāta Civillietu departamenta 2012. gada tiesu prakses apkopojuma “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” 3. lpp. ir rakstīts, ka “tiesību aktos noteiktais kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses, jo likumā nav noteiktas kaut kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē arī vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem, vēlēšanās dzīvot kopā ar vienu vai otru vecāku un citi apstākļi)”. Tātad galvenais kritērijs, izšķirot strīdu par bērnu dzīvesvietas noteikšanu pie konkrēta vecāka, ir šo bērnu intereses.

Bērnu viedoklis, nosakot bērnu dzīvesvietu pie viena vai otra vecāka, var tikt ņemts vērā, ja bērni spēj to formulēt, ņemot vērā viņu vecumu un brieduma pakāpi. Piemēram, arī saskaņā ar Civillikuma 178.¹ panta otro daļu vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Atbildi uz līdzīgu jautājumu par bērna viedokļa noskaidrošanu var izlasīt portālā šeit.