Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 104. pantu ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.

Atbildot uz jautājumu, kad piemēro Informācijas atklātības likumu un kad – Iesniegumu likumu, paskaidrojam, ka minētās normas nav pretrunā viena otrai.

Informācijas atklātības likuma 14. pants noteic, ka:

(1) Iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:

1) septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11.² panta ceturtajā daļā, 12. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi;

1¹) 10 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informāciju pieprasīts sniegt tikai elektroniskā veidā un tai nav nepieciešama papildu apstrāde;

2) 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;

3) 30 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

Savukārt Iesniegumu likuma 5. panta 3. daļa nosaka: iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Ņemot vērā jautājumā teikto, iestādei informācijas sagatavošanai ir nepieciešama papildu darbību veikšana (ielūkošanās datubāzēs), no kā secināms, ka 15 dienu termiņš šādos apstākļos nebūtu piemērojams. Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā ir grūti iedomāties tādu situāciju, kurā iestādei nebūtu nepieciešama papildu datu apstrāde, analīze (iespējams, anonimizēšana) u. c., tādējādi likumos noteiktais termiņš 30 dienas ir maksimālais atbildes sagatavošanas termiņš.

Līdz ar to, ja ir pagājis likumā noteiktais maksimālais termiņš atbildes sagatavošanai un atbilde pēc būtības nav saņemta, jums ir tiesības vērsties augstākā iestādē (ja tāda ir) ar sūdzību. Ja šādas augstākās iestādes nav, varat vērsties tiesā.