Lauku atbalsta dienests informē: ja pretendents plāno pieteikties vienotajiem platību maksājumiem, nosacījumi paredz, ka maksājumus var saņemt gan fiziska persona, gan juridiska persona. Piesakoties maksājumiem, nekustamajam īpašumam līdz 15. jūnijam jābūt pretendenta īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā), tostarp nomā. Minimālā platība, ko var pieteikt vienotajiem platību maksājumiem, ir vismaz viens hektārs, ko var veidot atsevišķi lauki, kuru minimālā platība ir vismaz 0,30 hektāri.

2014.–2020. gada plānošanas periodā projektveidīgajiem pasākumiem bija dažādi nosacījumi. Bija pasākumi, kuros varēja startēt juridiska persona vai fiziska persona, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību (projekta apstiprināšanas gadījumā jāreģistrējas par juridisku personu), bija pasākumi, kur atbalsta pretendentam ir jābūt saimniecībai vai fiziskai personai, kas Valsts ieņēmuma dienestā reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs. Informācija par nosacījumiem, kādi būs jaunajā plānošanas periodā, šobrīd vēl nav zināma.

Savukārt attiecībā pret juridisko personu atšķirībām Uzņēmumu reģistrs skaidro: saskaņā ar likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” I nodaļu zemnieka saimniecība ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno ražošanas līdzekli – zemi. Minētā likuma 9. pantā noteikts, ka zemnieka saimniecības reģistrācijai iesniedzams pieteikums un pašvaldības vai zemes komisijas lēmums par zemes gabala piešķiršanu lietošanā vai notariāli apliecināts noraksts no zemesgrāmatu akta par zemes gabala piederību. Līdz ar to, lai reģistrētu zemnieka saimniecību, personas īpašumā vai lietošanā obligāti ir jābūt zemei. Ar minēto tiesību normu likumdevēja mērķis nebija paredzēt, ka zemnieku saimniecību var dibināt arī uz nomas līguma pamata. Līdz ar to zemnieku saimniecību nevar dibināt, pamatojoties uz līgumu par zemes nomu.

Saskaņā ar Komerclikuma 1. panta pirmo daļu komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Saskaņā ar Komerclikuma 134. panta pirmo un otro daļu kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Komerclikuma noteikumi neparedz kapitālsabiedrībām kādu konkrētu saimnieciskās darbības veidu, līdz ar to, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nodarboties arī ar lauksaimniecību. Tāpat arī individuālais komersants var nodarboties ar lauksaimniecību. Jāņem vērā, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem individuālajam komersantam nav juridiskās personas statusa, taču kapitālsabiedrībām un zemnieku saimniecībām ir.

Viena no būtiskākajām atšķirībām ir atbildības nošķiršana, proti, saskaņā ar Komerclikuma 137. panta pirmo daļu kapitālsabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, savukārt atbilstoši Komerclikuma 76. panta otrajai daļai individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Saskaņā ar likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3. panta pirmo daļu zemnieka saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Līdz ar to secināms, ka kapitālsabiedrību atbildība ir ierobežota ar tai piederošo mantu. Tāpat arī norādāmas atšķirības pēc pamatkapitāla apmēra, piemēram, Komerclikuma 185. pantā noteikts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro. Atbilstoši Komerclikuma 185.¹ pantam sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls var būt mazāks par 2800 eiro, ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst Komerclikuma 185.¹ panta pirmās daļas pazīmēm. Savukārt attiecībā uz zemnieku saimniecībām un individuālajiem komersantiem minimālais pamatkapitāls nav noteikts. Vienlaikus atšķirības ir arī peļņas sadalē, proti, zemnieku saimniecības, kā arī individuālā komersanta īpašniekam paliek visa peļņa, savukārt par sabiedrības ar ierobežotu atbildību peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce, nosakot dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Informācija par komercdarbību veidu salīdzināšanu pieejama arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā šeit.