E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20706
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1

Ja uz zemes gabala vēlas novietot jūras konteineru

J
jautā:
18. jūlijā, 2020
Andris

Esmu iegādājies zemes gabalu lauku apvidū (lai gan ir tuvi kaimiņi no visām pusēm, katram vidēji 0,35 ha), vēlos tur būvēt māju. Kas un kādā secībā man jādara, ja vēlos uz zemes gabala novietot jūras konteineru saimnieciskajām vajadzībām (glabāt instrumentus zemes gabala apkopšanai)? Vai pastāv iespēja, ka man šo konteineru neļaus novietot? Vai kaimiņi var likt kādus šķēršļus? Cik ilgi šāds konteiners var atrasties uz mana zemes gabala, ja uzskatām, ka tas izvietots uz ēkas izbūves laiku? Kādas ir sankcijas, ja kādu no prasībām tomēr sanāk pārkāpt?

A
atbild:
12. augustā, 2020

Personai, ierosinot būvniecību, ir jāievēro normatīvie akti būvniecības jomā, kā arī būvniecības iecerei ir jāatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tostarp teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Ņemot vērā uzdoto jautājumu, ir iespējami divi varianti.

  • Ja jūras konteineru plānots izmantot kā saimniecības ēku, tad:

savā zemes gabalā var veikt būves novietošanu (būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem), ja tās atrašanās vieta un vizuālais risinājums ir saskaņots ar būvvaldi. Būvvaldē iesniedzamās būvniecības ieceres dokumentācijas apjoms būs atkarīgs no būves lieluma.

Būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi, to iedalījums grupās noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumā. Lai noteiktu, vai ēka pieder pie konkrētās grupas ēkām, jābūt spēkā vienai no minētajām klasifikācijas pazīmēm. Konkrēti klasifikācijas kritēriji ir noteikti pirmajai un trešajai grupai, bet otrajā grupā klasificē tās ēkas, kuras neatbilst nevienai no divām grupām.

Pirmās grupas ēkas iedalījuma kritērijā “Platība, apbūves laukums” ir iespējami trīs gadījumi:

1) mazēka (vienstāva ēka, t. sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2);

2) ārpus pilsētu un ciemu teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kura nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēka, noliktava, šķūnis, pagrabs, nojume, garāža) ar apbūves laukumu līdz 60 m2;

3) atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēku, kurā tiek izvietota bīstamā iekārta.

Ja vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tas ir pieļaujams, tad jūras konteineru drīkst izvietot teritorijā kā saimniecības ēku, savukārt, ja jūras konteineru grib izvietot teritorijā un izmantot kā dzīvojamo ēku (vasarnīcu vai citas līdzīgas funkcijas ēka), tad būvniecības ieceres dokumentiem ir jānodrošina, lai plānotā ēka atbilstu Būvniecības likuma 9. pantā būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām, tai skaitā vides aizsardzības, higiēnas, nekaitīguma un lietošanas drošības prasībām. 

Ja plānotā saimniecības ēka atbilst pirmās grupas ēkas klasifikācijas pazīmei, tad atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 22. punktam būvvaldē iesniedzams paskaidrojuma raksts (1. pielikums), bet lielākai saimniecības ēkai (otrās grupas ēkai) – būvniecības iesniegums (4. pielikums) un būvprojekts minimālā sastāvā (28. punkts).

  • Ja jūras konteineru paredzēts izvietot zemes gabalā tikai uz būvdarbu laiku, tad šāda ēka (jūras konteiners) klasificējama kā pagaidu ēka (Vispārīgie būvnoteikumi”, 2.21. pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā), kuras atrašanās vieta ir norādāma būvniecības ieceres dokumentos (piemēram, būvprojektā), un atsevišķs būvvaldes saskaņojums nav nepieciešams.  

Norādām, ka atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 7. panta otrajā daļā un 15. panta pirmās daļas 14. punktā noteiktajam būvniecības administratīvā procesa tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības (atvasinātas publiskās personas) autonomā funkcija, tā šajā jomā darbojas patstāvīgi un pati par to ir atbildīga. Pašvaldība realizē tās autonomu funkciju caur tās būvvaldi (Būvniecības likuma 12. pants), kuras kompetencē ir lemt par jautājumiem saistībā ar būvniecības procesu. Ja būvinspektors, veicot būvdarbu kontroli, konstatēs, ka jūras konteinera novietošana zemes gabalā nav saskaņota, atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai šāda darbība ir uzskatāma par patvaļīgu būvniecību, par kuru personai iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Būvniecības likuma 25. pantu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU