Ievēroju, ka savu dzīvesbiedru nesaucat par vīru, atbilde atkarīga no tā, vai jūs ar dzīvesbiedru esat vai neesat precējušies.

Ja jūs neesat precējušies, tad jāatceras, ka mantinieki manto tikai jūsu dzīvesbiedram piederošo mantu. Ņemot vērā, ka rakstāt “iegādājāmies”, tad, ļoti iespējams, īpašums pieder tikai vīram, bet jūsu finansiālais atbalsts šāda īpašuma iegādei juridiski ir vērtējams kā dāvinājums dzīvesbiedram. Šādā gadījumā, lai pārrakstītu šo īpašumu uz jūsu vārda, ir jāslēdz dāvinājuma līgums.

Ja pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas vīra neatņemamās daļas tiesīgajiem mantiniekiem nepaliks mantojumā cita vīra manta, kura ir neatņemamās daļas vērtībā, tad tiks pārkāptas neatņemamās daļas tiesīgo tiesības. Šādā gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie mantinieki varēs apstrīdēt dāvinājuma līgumu. Jaunākās tiesību teorijas atziņas liecina, ka dāvinājumu nevajadzētu varēt apstrīdēt, ja tas izdarīts vairāk nekā 10 gadus pirms mantojuma atstājēja nāves, bet šādas atziņas vēl nav nostiprinājušās praksē, līdz ar to rekomendēju rēķināties, ka dāvinājuma līgumu pēc vīra nāves varēs apstrīdēt.

Citādi uz šo pašu situāciju jāraugās, ja jūs ar dzīvesbiedru nekustamā īpašuma iegādes brīdī esat bijuši precējušies. Laulības esamības gadījumā abu laulāto ieguldījums nekustamajā īpašumā ir laulāto kopīgā manta neatkarīgi no tā, ka īpašums reģistrēts uz tikai viena laulātā vārda. Tad jums vispirms vajadzētu aprēķināt to, kādās daļās īpašums tiktu sadalīts, ja laulāto manta tiktu sadalīta. Laulības esamības gadījumā tikai tās mantas vai mantu daļas, kuras laulāto mantas dalīšanas gadījumā varētu palikt dzīvesbiedram, var tikt pakļautas mantojumam, to nosaka Civillikuma 397.¹ pants. Mājas daļu, kura saskaņā ar laulāto kopīgās mantas dalīšanas noteikumiem pieder jums, varat arī pārrakstīt uz sava vārda, tādā veidā izvairīsieties no strīda par māju šajā daļā. Laulības gadījumā, lai pārrakstītu savu mājas daļu uz sava vārda, nav nepieciešams slēgt dāvinājuma līgumu, bet gan nostiprināt jūsu laulāto kopīgās mantas daļu uz jūsu vārda.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu tajā daļā, kurā tas saskaņā ar laulāto mantas dalīšanas noteikumiem piekrīt vīram, varat mēģināt izvairīties no tā nokļūšanas vīra mantinieku rīcībā, bet arī mantinieki var rīkoties, lai netiktu ierobežotas viņu neatņemamās daļas tiesīgo tiesības. Piemēram, vīrs var sastādīt testamentu, ar kuru atstāj visu mantojumu vienīgi jums, tādejādi pārkāpjot neatņemamās daļas tiesīgo daļas, bet neatņemamās daļas tiesīgie varēs šo testamentu apstrīdēt.

Testaments, it sevišķi, ja neesat precējušies, jums radīs priekšrocības atšķirībā no situācijas, kas rastos, ja pēc dzīvesbiedra nāves mantošana notiks saskaņā ar likumiskās mantošanas noteikumiem. Pirmkārt, testamentārās mantošanas gadījumā jums katrā ziņā pienāksies lielāka daļa, nekā mantojot likumiski. Otrkārt, ja neatņemamās daļas tiesīgie neiebildīs pret testamentā izteikto mantojuma atstājēja gribu un nevērsīsies tiesā, tad testaments būs pamats jums saņemt visu mantojumu.

Apstāklis, ka atsevišķi dzīvesbiedra bērni viņam diemžēl ir pilnīgi sveši, pats par sevi nav juridisks apstāklis mantojuma lietās. Lai atrisinātu šo jautājumu neapstrīdami, rekomendēju noslēgt mantotāja atteikšanās līgumu vai atstumt šos radiniekus no mantojuma ar testamentu Civillikuma 428. pantā noteiktajos gadījumos.