Par paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai noteikšanu tiesas ceļā var izlasīt portālā publicētajā atbildē uz līdzīgu jautājumu.

Ja brīvprātīga paternitātes atzīšana nav iespējama, tad, ceļot prasību tiesā par paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu piedziņu, prasītājs šādā gadījumā ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu).

Par saskarsmes tiesības ierobežošanu – saskaņā ar Civillikuma 182. panta trešo daļu tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesības, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Tātad tiesa var ierobežot viena vecāka saskarsmes tiesības vai pat atņemt tās uz laiku, ja saskarsme ar šo vecāku kaitē bērna interesēm.

Kā noteikts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses apkopojumā “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam”, “ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir noteikta pie viena no vecākiem, kurš realizē arī bērna ikdienas aizgādību, otram no vecākiem ir likumā noteiktās saskarsmes tiesības ar bērnu.

Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda. Spriedums neatbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, ja spriedumā ir noteikta saskarsmes tiesību realizācijas kārtība, bet tajā pašā laikā sprieduma izpilde nebūtu iespējama, jo saskarsmes tiesību īstenošana ir atkarīga no vairākiem kritērijiem, turklāt nav zināms, kas varētu būt tā institūcija vai persona, kura noteiks, vai attiecīgie nosacījumi ir iestājušies.

Tiesas uzdevums bērna interešu vārdā ir atrast pareizāko strīda risinājumu.”

Tātad galvenais kritērijs, izšķirot strīdu par saskarsmi ar bērnu, ir bērna intereses.

Tas noteikts arī Bērnu tiesību konvencijas 3. panta 1. punktā, kas paredz, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Arī saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Jebkurā gadījumā atbilstoši Civillikuma 181. panta otrajai daļai tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.