Saskaņā ar Civillikuma 89. panta pirmo daļu katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.

Saskaņā ar Civillikuma 91. panta pirmo daļu katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;

3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tātad viena laulātā saņemtais mantojums ir manta, kuru viņš ir ieguvis bez atlīdzības (nav nopircis utt.), un tā ir šī laulātā atsevišķa manta. Pārdodot šādu mantu, otra laulātā piekrišana nav nepieciešama. Ar atbildi uz līdzīgu jautājumu jūs varat iepazīties šeit.

Laulības šķiršanas gadījumā otram laulātājam nav tiesiska pamata pretendēt uz cita laulātā saņemtā mantojuma dalīšanu kā uz laulības laikā kopīgi iegūtu mantu (jo tā ir mantojuma saņēmēja atsevišķā manta). Bet, ja laulātais – mantojuma saņēmējs – pēc laulības šķiršanas labprātīgi gribēs šo mantu vai daļu no tās atstāt otram laulātajam, tad viņš ir tiesīgs tā rīkoties.