Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantu, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Tas attiecas arī uz mantošanas gadījumu – mantiniekam ir saistošs mantojuma atstājēja noslēgtais un spēkā esošais īres līgums.

Pilnvarojums beidzas ar pilnvarotāja nāvi, līdz ar to laika posmā, kamēr kārtojat mantojuma jautājumus, lai pārvaldītu mantojuma masā esošo izīrēto dzīvokli, var nodibināt mantojuma aizgādnību.

Saskaņā ar Civillikuma 660. pantu notārs pēc mantinieka lūguma vai 659. pantā norādītajos gadījumos, saņēmis attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Ja mantinieki ir nepilngadīgi un viņiem nav vecāku, tad bāriņtiesa ieceļ viņiem aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus.

Saskaņā ar Civillikuma 661. pantu aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Ja lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa. Un saskaņā ar šā likuma 662. pantu aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Aizgādnis mantojumu pārvalda ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas, ievērojot 269. pantā un turpmākajos pantos noteikto.

Saskaņā ar Notariāta likuma 292.¹ pantu iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam iesniedz zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav uzsākta, – šā likuma 252. pantā minētajam zvērinātam notāram. Un saskaņā ar šā likuma 292.² pantu iesniegumā par aizgādnības nodibināšanu mantojumam norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav – dzimšanas gadu, dienu un mēnesi, kā arī dzimšanas vietu) un pēdējo deklarēto dzīvesvietu;

2) mantojuma atstājēja miršanas gadu, dienu un mēnesi;

3) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par aizgādnības nodibināšanu mantojumam.

Iesniegumam par aizgādnības nodibināšanu mantojumam pievieno mantojuma atstājēja miršanas apliecību.

Tātad persona var vērsties ar iesniegumu pie zvērināta notāra, kurš ved mantojuma lietu, iesniegumā norādot apstākļus, uz kuriem dibināts viņas lūgums (piemēram, nepārtraukta īres pakalpojumu nodrošināšana īrniekiem, ar kuriem mantojuma atstājējam ir noslēgts līgums un ar īri saistīto jautājumu operatīva risināšana viņa vietā utt. Ir jānorāda apstākļi, kas attiecas uz konkrēto situāciju), pievienojot tam klāt mantojuma atstājēja miršanas apliecību.

Saskaņā ar Notariāta likuma 292.³ pantu, ja zvērināts notārs atzīst, ka ir pamats nodibināt mantojumam aizgādnību, viņš taisa notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam.

Notariālajā aktā par aizgādnības nodibināšanu mantojumam norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav – dzimšanas gadu, dienu un mēnesi, kā arī dzimšanas vietu) un pēdējo deklarēto dzīvesvietu;

2) mantojuma atstājēja miršanas gadu, dienu un mēnesi;

3) personu, kura lūgusi nodibināt mantojumam aizgādnību;

4) apstākļus, uz kuru pamata mantojumam nodibināma aizgādnība;

5) bāriņtiesu, kurai notariālais akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam nosūtāms izpildīšanai un aizgādņa iecelšanai.

Zvērināts notārs nosūta bāriņtiesai ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālā akta (par aizgādnības nodibināšanu mantojumam) izrakstu.

Ja notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam taisa pēc zvērināta notāra iniciatīvas (Civillikuma 659. un 660. pants), tad tas nav apmaksājams ar valsts nodevu.

Ja zvērināts notārs atzīst, ka nav pamata nodibināt mantojumam aizgādnību, viņš atsakās taisīt notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 40. panta 1.¹ daļu bāriņtiesa saskaņā ar notāra taisīto notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam ieceļ aizgādni mantojumam.

Nekustamā īpašuma izīrētājam jāizvēlas iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas režīms un atkarībā no šīs izvēles jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā ir pieejams informatīvs materiāls izīrētājiem: “Pirmie soļi nekustamā īpašuma izīrētājiem”.