Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 1. punktu bārenis ir bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem. Savukārt minētā likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Vienlaikus jēdziens “bērns” var tikt attiecināms arī uz pilngadību sasniegušām personām, kuras, piemēram, atbilstoši Civillikuma 179. panta pirmajai daļai piedzen no vecākiem uzturlīdzekļus, t. i., turpina iegūt izglītību, studējot pilna laika klātienē, līdz 24 gadiem.

Līdz ar to, pat ja bāreņiem, iegūstot Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, būtu paraudzēti kādi atvieglojumi, tas neattiektos uz Jums, ņemot vērā, ka esat jau pieaugušais.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā var uzņemt personu:

• kura sasniegusi 15 gadu vecumu;
• kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā, no kuriem kopumā pieļaujams gada pārtraukums, kas nevar būt pēdējā gadā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienas (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas dienas);
• kura prot latviešu valodu, zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus, zina valsts himnas tekstu, Latvijas vēstures un kultūras pamatus;
• kurai ir legāls iztikas avots;
• kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un saņēmušas iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet nepilsonis vai bezvalstnieks — apliecinājumu, ka viņš nav citas valsts pilsonis. Šīs prasības neattiecas uz personām, kurām Latvijā piešķirts bēgļa statuss.

Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1001 “Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”.

Jums būs nepieciešami šādi dokumenti:

• naturalizācijas iesniegums;
• personu apliecinošs dokuments;
• apliecinājums par personas vai tās apgādnieka legālu iztikas avotu (izziņa no darba devēja vai izziņa no bankas par pozitīvu konta atlikumu);
• 1 fotogrāfija (3 x 4 cm);
• dokuments par personas pastāvīgo dzīvesvietu pēdējos 5 gadus Latvijā, ja nepieciešams, vairāki dokumenti, piemēram, izziņa no darba devēja par nodarbinātību, dokuments par pabalsta saņemšanu, izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) par veiktajām iemaksām un saņemtajiem pakalpojumiem, izziņa no mācību iestādes, pašvaldības amatpersonas apliecinājums par to, ka persona dzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, dokumenti, kas pierāda, ka persona noteiktajā laika posmā veikusi saimnieciskas vai finansiālas darbības Latvijas teritorijā;
• ja persona ir citas valsts pilsonis, jāiesniedz izziņa par sodāmību (legalizēta ar tulkojumu latviešu valodā), ko izsniegusi un parakstījusi kompetentā iestāde pilsonības valstī un kura izsniegta ne agrāk kā 6 mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu izziņu nav iespējams iegūt;
• ja vienlaikus ar personu naturalizējas bērni līdz 15 gadu vecumam, papildu jāiesniedz iesniegums par bērna naturalizāciju, dokuments, kas apliecina bērna pastāvīgo dzīvi Latvijā;
• dokumentu par valsts nodevas samaksu 28,46 eiro apmērā vai 4,27 eiro apmērā (trūcīgu ģimeņu locekļiem vai atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem, to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, vecuma un izdienas pensionāriem, otrās un trešās grupas invalīdiem, valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem.

Pēc iesnieguma un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas personai jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaude vai jāiesniedz dokuments, kas apliecina tiesības uz atbrīvojumu no kādas pārbaudes.