Civilprocesa likuma 30.⁵ nodaļa ir veltīta pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Civilprocesa likumā ietvertais pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējums ir ieviests, lai persona varētu aizsargāt savas tiesības ar pagaidu procesuāliem līdzekļiem līdz civiltiesiska strīda noregulējumam jeb atrisinājumam.

Bijusī laulātā var lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzības līdzekļus, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.⁴⁴ pantu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmās attiecības.

Pamats pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību iesniegšanai tiesā ir definēts Civilprocesa likuma 250.⁴⁵ panta pirmajā daļā: proti, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Saskaņā ar šā panta otro daļu šā panta pirmā daļa piemērojama arī gadījumos, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole – tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

Viens no pagaidu aizsardzības līdzekļiem ir aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu, tātad – aizliegums tuvoties prasītāja dzīvesvietai tuvāk par noteikto attālumu. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir uzskaitīti Civilprocesa likuma  250.⁴⁷ panta pirmajā daļā:

1) pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;

2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu;

3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;

4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;

5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;

6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;

7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;

8) citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Kā nosaka Civilprocesa likuma 250.⁴⁵ panta trešā daļa, izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.⁴³ pantu pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.⁵⁸ panta pirmo daļu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Minēto pieteikumu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.⁵⁸ panta septīto daļu, apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par vienu gadu, bet, nosakot pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, kas minēti šā likuma 250.⁴⁷ panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, – ne ilgāku par 30 dienām.

Tātad persona var iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, savukārt tiesa noteiks termiņu, līdz kuram personai ir jāiesniedz prasības pieteikums, piemēram, personisku aizskārumu dēļ (prasības pieteikuma veids atkarīgs no konkrētiem lietas apstākļiem un no prasības priekšmeta: no tā, ko konkrētajā gadījumā persona vēlas panākt tiesas ceļā – šķirt laulību utt.).

Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir Ministru kabineta noteikumu Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 3. pielikums. Saskaņā ar šo noteikumu 28. punktu, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība vai vardarbīga kontrole, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, persona bez policijas starpniecības var iesniegt tiesā pamatotu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (3. pielikums).

Pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību iesniedzējs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

Izņemot Civilprocesa likumā ietverto pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumu, pastāv iespēja arī vērsties policijā sakarā ar vajāšanu no bijušā laulātā puses, ja situācija ir tāda, ka personai ir pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Saskaņā ar Krimināllikuma 132.¹ pantu par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.