Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta otrā daļa noteic, ka ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punkts noteic, ka tikai dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ir pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija, un tās sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki (fiziskās vai juridiskās personas – skaita ziņā). Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 9. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem (skaita ziņā).

Dzīvokļa īpašuma likums noteic arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību, un atkāpes no tā nav pieļaujamas.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic, ka starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldītāju ir slēdzams pārvaldīšanas līgums, attiecībā uz kuru ir piemērojamas Civillikuma normas par pilnvarojuma līgumu. Tas norāda uz to, ka dzīvokļu īpašnieku kopība noteic pārvaldītāja rīcības (uzdevuma) robežas. Pārvaldītājs ir tiesīgs rīkoties tikai atbilstoši noslēgtajam pārvaldīšanas līgumam. Civillikums noteic, ka pilnvarnieks (pārvaldītājs) nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja (dzīvokļu īpašnieku kopība) norādījumiem. Ja līgumā nav paredzētas pārvaldītāja tiesības vienpersoniski paaugstināt maksu par pakalpojumiem, tad pārvaldītājs nevar rīkoties pretēji.

Pirmkārt, būtu jāsaprot, kas tie ir par pakalpojumiem, par kuriem maksa ir pieaugusi. Otrkārt, es ieteiktu nekavējoties rakstiski pieprasīt pārvaldītājam sniegt rakstveida atbildi par maksas par pakalpojumiem paaugstināšanas tiesisko pamatu, izsniedzot pierādījumus (dokumentus). Grāmatveža mutiski sniegtajam viedoklim nebūs nekādas juridiskas nozīmes.

Konkrētajā situācijā varētu rīkoties divējādi:

• neapmaksāt rēķinus daļā par attiecīgo pakalpojumu maksas paaugstināto apmēru, taču jāņem vērā: ja paaugstinājums ir pamatots un tiesisks, tad pārvaldītājam būs prasījuma tiesības ne tikai par nesamaksāto pakalpojuma maksas daļas, bet, iespējams, arī par procentu (likumiskie vai nokavējuma procenti vai līgumsods) piedziņu;
• apmaksāt rēķinus pilnā apjomā, taču, ja pārvaldītājs nespēs pierādīt un pamatot maksas pieaugumu, tad dzīvokļu īpašniekiem būs prasījuma tiesības pret pārvaldītāju par pārmaksātās daļas atmaksu.

Atkarībā no personu rīcības un situācijas attīstības būs atkarīgs tas, kurš (pirmais) cels prasību tiesā (ja cels). Saskaņā ar Civillikumu ir iespējams veikt arī ieskaitu, ja izrādīsies, ka pārvaldītājs palicis parādā dzīvokļu īpašniekam.

Ja strīds nonāks tiesā, dzīvokļu īpašnieki būs tiesīgi pilnvarot vienu pārstāvi vai nolīgt vienu zvērinātu advokātu, kas tos visus pārstāvēs. Ja tiesas tiesvedībā atradīsies vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji – pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

Manā ieskatā tieši pārvaldītājam ir jāpierāda savas rīcības tiesiskums un pamatotība. Katrā ziņā pārvaldītājs nav tiesīgs pret daļu dzīvokļu īpašniekiem izturēties ar lielāku labvēlību. Katrs dzīvokļu īpašnieks ir atbildīgs par sava īpašuma uzturēšanu, līdz ar to pārvaldītājam nebūtu tiesību vienpersoniski lemt par to, ka viena daļa dzīvokļu īpašnieku kompensēs cita dzīvokļa īpašnieka izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.

Šī atbilde ir tikai informatīva. Precīzu juridisko palīdzību ir iespējams sniegt tikai pēc iepazīšanās ar visiem dokumentiem.