E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19827
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Vai un kā var noteikt atsevišķu aizgādību pār bērnu

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
10. aprīlī, 2020
Eva

Bērnu patstāvīgā dzīvesvieta ir Lielbritānija, bērnu tēvs viņus pameta un nepalīdz ar uzturlīdzekļiem. Viņš dzīvo Latvijā. Vai es varu pieteikties uz atsevišķo aizgādību, ņemot vērā, ka tēvs bērniem nepalīdz? Es lūdzu viņam to darīt, bet viņš atbildēja, ka viņam nav naudas. Sakarā ar to, ka dzīvojam katrs savā valstī un no tēva puses atbalsta nav, vēlos pieteikties uz atsevišķās aizgādības tiesībām. Vai es tās varu pieprasīt?

A
atbild:
15. aprīlī, 2020
Edīte Brikmane
LV portāls

Aprakstītajā situācijā to, iespējams, pat būtu vēlams nokārtot, taču jautājums vedina domāt, ka nav izprasta atsevišķās aizgādības būtība.

Vispirms – kas ir kopīgā aizgādība? Civillikuma 177. pants nosaka to, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka vecāki, kas ierakstīti bērna dzimšanas apliecībā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši laulāti vai ne, uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji. Abiem vecākiem, mātei un tēvam, ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi, taču šie pienākumi nemazinās, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vecāku vai abiem vecākiem. Ja vecāki dzīvo šķirti, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās. Neskatoties uz to, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno vecāks, pie kura bērns dzīvo (to mēdz saukt arī par ikdienas aizgādību, kuras īstenošanai no otra vecāka parasti tiek prasīti uzturlīdzekļi), jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Tas nozīmē, ka tādus svarīgus jautājumus, kur bērns dzīvos, kāds būs bērna uzvārds, kur bērns mācīsies u. tml., māte nevar izlemt vienpersoniski bez bērna tēva piekrišanas. Pat ja viens no vecākiem pieņem lēmumus attiecībā uz bērnu, nekonsultējoties ar otru vecāku, otram vecākam ir tiesības iebilst un aizstāvēt savas un bērna tiesības.

Kas ir atsevišķā aizgādība? Civillikums paredz, ka vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķā aizgādība. Tātad, lai nodibinātu viena vecāka aizgādību, vecākiem ir iespēja vienoties un šo lēmumu nostiprināt pie zvērināta notāra. Ja vienoties nav iespējams, vienam no vecākiem ir jāceļ prasība tiesā par atsevišķās aizgādības noteikšanu.

Taču būtiski uzsvērt, ka atsevišķā aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet tikai palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Atsevišķās aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķā aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada apkopojumā “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” ir secināts: “Likums nenosaka prioritāti viena vai otra dzimuma vecākam attiecībā uz atsevišķās aizgādības noteikšanu pār bērnu. Tikai izvērtējot bērna psiholoģisko un emocionālo saikni ar katru no vecākiem un katra vecāka spējas un vēlmi nodrošināt bērna interesēm atbilstošus apstākļus un audzināšanu, ir pieņemams spriedums par atsevišķās aizgādības tiesību piešķiršanu vienam no bērna vecākiem. [..] Tiesas, lemjot jautājumu par atsevišķās aizgādības nodibināšanu, ņem vērā lietas faktiskos apstākļus, tas ir, pie kura no vecākiem bērns dzīvo uz prasības celšanas brīdi un kurš no vecākiem īsteno bērna ikdienas aizgādību. Attiecīgi tam no vecākiem, kurš īsteno bērna ikdienas aizgādību, ir piešķirama atsevišķā aizgādība pār bērnu, otram vecākam ir saskarsmes tiesība ar bērnu.”

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas