Civillikuma tiesību normas paredz kopīpašuma daļā izdarīto izdevumu atlīdzināšanu no otra kaimiņa.

Civillikuma 1092. pants paredz, ka “robežu sētas jāceļ un jāuztur kaimiņiem kopīgi, un ja viņu starpā par to nav sevišķas norunas, tad priekšējā, līdz ielai ejošā sētas puse jāceļ un jāizlabo tam namīpašniekam, kura nama priekšpusei sēta piekļaujas no labās puses, bet otra puse – viņa kaimiņam. Labo un kreiso pusi šajā gadījumā nosaka, stāvot uz zemesgabala ar seju pret ielu”.

Civillikuma 1097. pants noteic, ka “mūri, sētas, dzīvžogi, grāvji un ežas, kuri šķir blakus zemes gabalus, pieder abiem kaimiņiem kopīgi, ja vien pēc to stāvokļa vai skaidrām robežzīmēm neizrādās, ka tie pieder kādam no viņiem vienam pašam”.

Atbilstoši Civillikuma 1097. panta ietvertajai kopīpašuma prezumpcijai, nosakot, ka šaubu gadījumā jāpieņem, ka robežsēta atrodas abu kaimiņu kopīpašumā (nepatstāvīgajā kopīpašumā), tad, ja viens no kaimiņiem atsakās uzturēt to robežsētas daļu, kura saskaņā ar Civillikuma 1092. pantu viņam ir jāuztur, otrs kaimiņš, pamatojoties uz Civillikuma 1068. panta trešo daļu, ir tiesīgs veikt tās uzturēšanai nepieciešamos darbus un pēc tam prasīt no kaimiņa atlīdzību par izdevumiem, kas izdoti žoga atjaunošanai.

Civillikuma 1068. panta trešā daļa noteic, ka “izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesības prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem”.

Ņemot vērā minēto, Jums ir tiesības prasīt no otra kaimiņa par žoga atjaunošanu iztērēto naudu.