Trauksmes celšanas likuma 3. panta pirmā daļa tik tiešām paredz, ka trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi īpaši par tādiem pārkāpumiem kā amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, korupcija, krāpšana, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana utt. Taču šā panta otrajā daļā noteikts, ka apzināti nepatiesu ziņu sniegšana nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

Dome ir tā iestāde, kurai, saņemot šādu iesniegumu, jāvērtē, vai to vispār var atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu. No aprakstītās situācijas var apgalvot, ka tas noteikti nav trauksmes cēlēja ziņojums, jo trauksmes celšanas pazīmes ir šādas:

• kopumā ievērotas ziņojuma iesniegšanas prasības (aprakstītajā situācijā prasības nav ievērotas, jo nav norādīts ne iesniedzēja vārds, ne uzvārds, ko nosaka Iesniegumu likums);
• ziņojumu iesniegusi fiziska persona (iespējams);
• ziņojums ir par iespējamu pārkāpumu (pārkāpumi it kā ir norādīti, bet domei jāvērtē, vai tie ir patiesi);
• nav pamatotu un objektīvu šaubu par iesniedzēja godprātību (aprakstītā situācija liek to apšaubīt);
• informācija gūta saistībā ar darbu (nav zināms);
• pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm (ja tā ir patiesība, var kaitēt).

Valsts kanceleja (VK) – jeb Trauksmes cēlēju kontaktpunkts – ir izstrādājusi vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes institūcijās (turpmāk tekstā – vadlīnijas), kas pērn sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm ir aktualizētas. Tajās skaidrots, ka par trauksmes celšanu netiek uzskatīti šādi gadījumi:

• informāciju sniedz juridiskā persona (juridiskā persona var celt trauksmi, par pārkāpumu ziņojot Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā);
• anonīmi ziņojumi;
• informācija nav gūta iesniedzēja darba vidē, bet, piemēram, ir saistīta ar iestādes apmeklējumu vai iedzīvotāja novērojumiem dzīvesvietā;
• informācija ir par darbinieka un darba devēja domstarpībām;
• informācija skar tikai iesniedzēju pašu;
• tiek atstāstīts citas personas stāstītais.

Iesnieguma iesniedzējam šādā gadījumā netiek garantēta trauksmes celšanas likumā paredzētā aizsardzība gan tāpēc, ka šādu iesniegumu nevar atzīt par trauksmes cēlēja ziņojuma, gan tāpēc, ka tas vienkārši nav iespējams, jo iesniegums ir anonīms, un nemaz nevar zināt, kas būtu jāaizstāv, ja arī iesniegumā norādītā informācija būtu patiesa.

Sīkāku informāciju par to, ko atzīst un ko neatzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu, var lasīt LV portāla publikācijā, kā arī meklēt vienotajā informatīvajā platformā trauksmes celšanas jomā www.trauksmescelejs.lv.

Iesakām noteikti sazināties ar Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktu, izklāstīt situāciju un noskaidrot, kā Jums rīkoties, kad persona it kā ar trauksmes celšanas palīdzību izsaka draudus un var radīt nelabvēlīgas sekas personai, par kuru apzināti sniedzis nepatiesas ziņas.

Tāpat iesakām vērsties Valsts policijā ar iesniegumu. Proti, persona var iesniegt iesniegumu policijā jebkurā situācijā, ja uzskata, ka pret viņu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums (nav svarīgi, ka iesnieguma iesniedzējs ir anonīms/nav zināms).

Iespējams, var atsaukties uz Krimināllikuma 157. pantu:

“Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”