No situācijas apraksta nav saprotams, kas ir noticis un uz kāda pamata prasības pieteikums noraidīts. Lai atbildētu uz jautājumu, kā un vai vispār ir iespējams konkrētajā gadījumā anulēt ierakstu par tēvu dzimšanas reģistrā, vispirms ir svarīgi zināt, uz kāda pamata ir noteikta paternitāte bērnam.

Šim faktam ir būtiska nozīme, jo likumā noteiktie paternitātes apstrīdēšanas nosacījumi atšķiras, ja bērns piedzimis, mātei esot laulībā, un paternitāte noteikta automātiski pēc paternitātes pieņēmuma (tādā gadījumā tā ir prasība tiesā par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu) vai ja bērns piedzimis ārpus laulības un paternitāte ir atzīta brīvprātīgi, vecākiem iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā (tādā gadījumā tā ir prasība tiesā par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu).

Par katru no šiem gadījumiem LV portālā ir pieejami izvērsti skaidrojumi gan par likumā noteikto, gan par tiesu praksi:

• Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana – svarīgs divu gadu termiņš;
• Atzītas paternitātes apstrīdēšana un bērna tiesības uz tiesisko stabilitāti.

Abos gadījumos ir viens kopīgs priekšnoteikums – ierobežots termiņš, kādā paternitāti ir iespējams apstrīdēt. Bērna juridiskais tēvs var apstrīdēt paternitāti divu gadu laikā no brīža, kad uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.

Parasti divu gadu termiņu skaita no bērna piedzimšanas brīža, taču var gadīties situācijas, kad informācija ir nākusi gaismā vēlāk. Tad prasītājam tiesā ir jāpierāda, ka divu gadu termiņš nav beidzies. Ja persona paternitāti iepriekš atzinusi brīvprātīgi, papildus vēl ir jāpierāda, ka tas darīts maldības, viltus vai spaidu dēļ. Ja persona paternitāti ir atzinusi, apzinoties, ka bērns ir cēlies no citas personas, vēlāk vairs nevar tik vienkārši pārdomāt un no bērna atteikties – tādā gadījumā paternitāti apstrīdēt nav iespējams.

DNS ekspertīzes rezultāti, kas apliecina, ka bērns nav cēlies no prasītāja, var būt pierādījums, taču, ja tiesa konstatē, ka persona ir zinājusi daudz ilgāku laiku, ka bērns nav cēlies no viņa, tā var pieņemt lēmumu prasības pieteikumu noraidīt.

Ja iesaistītās puses vilcinās ilgāk par 2 gadiem, bieži tiek pieņemts, ka bērna interesēs ir saglabāt pašreizējo situāciju. Tas izriet no pieņēmuma, ka bērnam ir tiesības uz tēvu un tiesisku stabilitāti. Ierakstam par tēvu dzimšanas apliecībā ir tiesiska nozīme, līdz ar to, pat ja tiek pierādīts, ka bērns nav cēlies no dzimšanas apliecībā ierakstītās personas, dažkārt tam nav izšķirīgas nozīmes.

Paternitāti var apstrīdēt valstī, kurā reģistrēta dzimšana. Lai konkrētajā situācija rastu labāko risinājumu, nepieciešams konsultēties ar advokātu, kas specializējies ģimenes tiesībās. Profesionāli sagatavots prasības pieteikums var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu.