Līdzaizņēmējs ir pilntiesīgs parāda ņēmējs (aizņēmējs), kas ar savu mantu (arī to īpašumu, kuram ir ņemts aizdevums) ir atbildīgs par aizdevumu pilnā apmērā. Līdzaizņēmējs kreditora priekšā atbild kā pats aizņēmējs. Aizņēmēja vai līdzaizņēmēja mantiskās attiecības tiek atspoguļotas zemesgrāmatā, t. i., ja kredīts tiek ņemts nekustamā īpašuma iegādei, tad abu aizņēmēju īpašumtiesības tiek reģistrētas zemesgrāmatā (attiecīgajās daļās), savukārt kreditora intereses tiek nostiprinātas ar hipotēku (ilgtermiņa aizdevums, kas tiek nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu).

Galvojums Civillikuma 1692. panta izpratnē ir: ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Ja jūs esat galvotājs (ir noslēgts galvojuma līgums) un ja aizņēmējs nespēj nomaksāt kredītu, tad kreditors ir tiesīgs izlietot savas prasījumu tiesības arī pret galvotāju.

Judikatūrā ir atzīts, ka galvenā parādnieka maksātnespēja un viņa atbrīvošana no neizpildītajām saistībām neizbeidz galvojumu, jo netiek sasniegts galvojuma mērķis – atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

Plašāk par galvotāja atbildības aspektiem lasiet LV portāla rakstā “Galvotāja atbildība aizņēmēja maksātnespējas gadījumā”.

Galvotājs ir fiziska persona, kas uzņemas pienākumus atbildēt par kādas trešās personas ņemtu parādu un parāda nemaksāšanas brīdī atbild ar savu mantu. Galvotājam faktiski galvojuma došanas brīdī nepieder daļa no mantas vai naudas vērtības, par ko sniegts galvojums, bet uz to ir iespējams pretendēt, ceļot prasību tiesā pret aizņēmēju.

Prasījumu apmērs (maksimālā summa), kas var tikt vērsts attiecībā uz aizņēmēju (un arī līdzaizņēmēju) un galvotāju, tiek nostiprināts zemesgrāmatā hipotekārās ķīlas veidā (piemēram, pamatparāds, kavējuma procenti, likumiskie procenti, līgumsodi u. c.).