E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19312
Lasīšanai: 6 minūtes

Pagātnes rīcība var būt iemesls atteikumam strādāt daudzu nozaru profesijās

J
jautā:
08. februārī, 2020
Daniela

Ja cilvēks ir bijis policijas uzskaitē, kādās studiju jomās augstskolās viņu vairs neuzņems?

A
atbild:
17. februārī, 2020
Linda Ņikona
LV portāls

No jautājuma nav saprotams, kāda veida noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu persona savulaik ir izdarījusi,  kā arī nav saprotams, kas ir domāts ar būšanu policijas uzskaitē, tāpēc sniedzam vispārīgu atbildi.

Uzreiz jānorāda, ka izglītības iestādes, kas neuzņems personu, kura, piemēram, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ir maz, taču daudz ir tādu profesiju, kuras personas nevarēs pārstāvēt, neskatoties uz augstākās izglītības iegūšanu.

Sodāmība ir izdarītā pārkāpuma sekas, kas personu var vajāt visu mūžu. Tā atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pēc attiecīga laika perioda tiek uzskatīta par dzēstu, taču vienlaikus Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra Sodu reģistrā glabājas ziņas gan par dzēstu, gan par spēkā esošu sodāmību. Tas nozīmē, ka pagātnes izdarītās muļķības var būt tagadnes iemesls atteikumam strādāt daudzu nozaru profesijās.

Kā iepriekš LV portālam norādījis Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta jurists Uldis Zemzars, ierobežojumi, kas saistīti ar sodāmību un liedz iespēju strādāt kādā no nozarēm, ir noteikti vairāk nekā 50 dažādos normatīvajos aktos. Biežāk tajos ir ierobežojumi strādāt profesijās un iegūt attiecīgo amatu, ja pirms tam ir izdarīts tīšs noziedzīgs nodarījums. Jāteic, ka arī par administratīvajiem pārkāpumiem ir paredzēta sodāmība, taču tā tiek dzēsta jau pēc gada.

Atbilstoši IeM Informācijas centra Starptautiskās sadarbības nodaļas vecākās referentes Signes Seškenas teiktajam pašlaik tiesību ierobežojumi pēc sodāmības dzēšanas valstī ir noteikti vairāk nekā 120 normatīvajos aktos – tie attiecas ne tikai uz iespēju strādāt kādā nozarē, bet arī, piemēram, ieroča saņemšanu, piedalīšanos konkursos u. c.

Tālāk tiks aplūkoti divi atšķirīgi piemēri.

IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. pants paredz, ka dienestā var atrasties persona:

  • kura ir Latvijas pilsonis;
  • kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;
  • kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;
  • kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumuneatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
  • kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
  • pār kuru nav nodibināta aizgādnība.

Vienlaikus minētā likuma 2. pants paredz, ka dienests IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk tekstā – iestāde) ir valsts dienesta veids, kuru pilda iestādes amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe. Turklāt minētā panta otrā daļa paskaidro, ka IeM sistēmā ietilpst IeM padotībā esošās iestādes – Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.

No iepriekš minētā var secināt, ka personai būs liegta iespēja arī mācīties kādā no IeM padotībā esošo iestāžu koledžām (Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža), ja tā, piemēram, bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Savukārt Notariāta likuma 10. pants līdzīgi paredz, ka par zvērinātu notāru nedrīkst kļūt persona:

  • kura neatbilst šā likuma 9. panta prasībām;
  • kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;
  • kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
  • pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
  • kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kurai ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt zvērināta notāra amatu;
  • kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota;
  • kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata, kamēr nav pagājuši pieci gadi no brīža, kad lēmums disciplinārlietā stājās spēkā;
  • pār kuru nodibināta aizgādnība;
  • kura strādā par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu.

Lai kļūtu par notāru, jāstudē tiesību zinātne. Šādu studiju programmu piedāvā gan valsts augstskolas, universitātes, gan koledžas. Ja persona ir bijusi sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tas neliedz viņai mācīties jebkuras augstskolas piedāvāto studiju programmu. Taču, neskatoties uz to, ka persona, piemēram, būs ieguvusi otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, viņa nevarēs kļūt par notāru.

Studēšanas iespēja šajā gadījumā nav atņemta, liegta ir iespēja pēc tam kļūt par attiecīgās nozares profesijas pārstāvi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 18 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU