Tiesību akti nenosaka, ko persona, kurai ir izsniegta darbnespējas lapa, drīkst vai nedrīkst darīt. Taču Pacientu tiesību likuma 15. pants paredz, ka pacientam ir saistoši ārsta norādījumi. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 17. punkts paredz: ja ārsts vai ārsta palīgs konstatē, ka ir noticis ārstēšanās režīma pārkāpums, viņš izdara atzīmi darbnespējas lapas A un darbnespējas lapas B ailē “Atzīmes par ārsta vai ārsta palīga noteiktā režīma pārkāpšanu” un norāda datumu, kad noticis pārkāpums.

Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtības 7. punkts noteic, ka darbnespējas lapu B līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus.  

Šajā gadījumā darbnespējas lapa ir izsniegta, lai vecāks varētu īstenot slima bērna kopšanu un izpildīt ārsta norādījumus. Jāpiebilst, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā ir noteikts, ka vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

Savukārt šī likuma 50.³ pants paredz – ja vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, nevar nodrošināt, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam viņu prombūtnes laikā atrodas uzticamas personas klātbūtnē, viņiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā vai pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu vai bērnu interešu izglītības programmu.

Ja bērns ir slims, tad uzraudzība jānodrošina piemērotos apstākļos. Attiecīgi mājās vai ārstniecības iestādē, ja tā ir norādījis ārsts. Savukārt, ja bērns atrodas ārstniecības iestādē ārstniecības personu uzraudzībā, tad arī tādā gadījumā darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība paredz iespēju izsniegt darbnespējas lapu personai, kura audzina bērnu. Proti, ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, kuriem pēc ārsta atzinuma nepieciešama kopšana, un personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ir iespēja atrasties minētajā iestādē kopā ar bērnu, tad darbnespējas lapu izsniedz par laikposmu, kurā minētās personas atrašanās ārstniecības iestādē ir nepieciešama

Tātad no minētā izriet, ka darbnespējas lapa slima bērna kopšanai tiek izsniegta, lai persona, kura audzina bērnu, varētu būt kopā ar viņu, lai aprūpētu un koptu slimības laikā. Normatīvie akti precīzi nenosaka, ko šādos gadījumos drīkst vai nedrīkst darīt vecāks.

Tomēr, ja likumdevēja labā griba tiek izmantota ļaunprātīgi, jārēķinās, ka noteikumi paredz iespēju nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu arī anulēt. To drīkst anulēt tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, ja saņemts Veselības inspekcijas atzinums par nepamatotu darbnespējas lapas izsniegšanu. Savukārt Veselības inspekcija uzsākt pārbaudi par darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību var uzsākt pēc iedzīvotāja vai personas, kurai izsniegta darbnespējas lapa, darba devēja iesnieguma (sūdzības).