Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5. panta otro daļu pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz pašvaldības institūcijas lēmuma pamata.

Likuma 14. panta (“Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana sakarā ar īrnieka maiņu”) 4. un 5. daļa paredz:

(4) Īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

(5) Pilngadīgs ģimenes loceklis, kurš pilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības.

Šā panta piektās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad īrnieka uzturēšana ir ģimenes locekļu pienākums.

Likumā nav noteikts, ka pašvaldībai (izīrētājam) ir jāpārslēdz līgums uz jebkura cita ģimenes locekļa vārda tikai tāpēc, ka ģimene tā ir izdomājusi. Jo īrnieka un viņa ģimenes locekļu likumā noteiktie pienākumi un tiesības atšķiras, no kā izriet turpmākas konsekvences.

Turklāt, kas attiecas uz pieņēmumu, ka, nemaksājot dzīvoklim noteiktos maksājumus, var panākt savu, jāzina, ka likuma 10. pantā ir noteikts: īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. Tātad īrnieka ģimenes locekļiem ir ne tikai patstāvīgas tiesības izmantot un lietot īrnieka īrēto dzīvojamo telpu, bet arī tādi paši pienākumi (saistības) kā īrniekam.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” pašvaldība ir īpašs tiesību subjekts ar ierobežotām tiesībām, tā nav tiesīga rīkoties ar dzīvojamo fondu pēc saviem ieskatiem. Pašvaldības tiesības izīrēt tās valdījumā vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas nosaka likums “Par dzīvojamo telpu īri”, likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” un likums “Par dzīvojamo telpu īri”.

Tā kā īrnieka un viņa ģimenes locekļu pienākums kārtot maksājumus ir viņu solidārs pienākums, gadījumos, kad maksājumi netiek veikti, izīrētājam likums ir noteicis tiesības celt prasību tiesā par īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu no dzīvokļa, izbeidzot īres līgumu.