E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19003
Lasīšanai: 8 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Pēc kādiem principiem nosaka sodu par kriminālpārkāpumu

J
jautā:
07. janvārī, 2020
Mārcis

Kā tiek piemērota īslaicīga brīvības atņemšana? Uzturlīdzekļu lietā prokurore pieprasa īslaicīgu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi. Sodāmais strādā oficiālu darbu. Vai tiesas dienā viņu aizturēs? Kādas ir iespējas lūgt tiesai piemērot citu sodu veidu, kas mazāk kaitētu sodāmās personas turpmākajai dzīvei, ja tiesa atzīs viņu par vainīgu? Sodāmais noliedz savu vainu, skaidrojot, ka tiesas lēmums par uzturlīdzekļu piemērošanu neesot bijis zināms. Pēc šīs informācijas uzzināšanas viņš atrada oficiālu darbavietu, sāka strādāt un veikt maksājumus tiesu izpildītājiem (no tā brīža ir pagājuši 6 mēneši), bet tagad notiek tiesas process, kurā prokurore lūdz piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu personai, kas dara visu iespējamo, lai dzēstu parādu valstij. Tādā veidā prokurore būtiski kaitē sodāmā vēlmei nokārtot saistības. Īslaicīgas brīvības atņemšanas dēļ tiks zaudēta darbavieta, kas apgrūtinās šīs personas turpmāko dzīvi. Kā lūgt tiesu nepiemērot brīvības atņemšanu?

A
atbild:
07. februārī, 2020
Linda Ņikona
LV portāls

Civillikuma 179. pants paredz, ka abu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Krimināllikuma (KL) 170. pants par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt bērnus un dot tiem uzturu, paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Lai personai inkriminētu KL 170. pantu, jābūt tiesas nolēmumam vai kompetentas valsts institūcijas lēmumam, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu bērnam, un jākonstatē, ka persona ir izvairījusies no šā pienākuma pildīšanas [Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: otrā daļa (IX–XVII nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 494. lpp.]. To, vai persona ir izvairījusies no attiecīgā pienākuma pildīšanas, lemj tiesa.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka KL 46. pantā paredzēti vispārīgie soda noteikšanas principi:

  • sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz KL sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot KL vispārīgās daļas noteikumus;
  • nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību;
  • nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;
  • brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Šie principi ir jāņem vērā obligāti, nosakot sodu katrā konkrētajā gadījumā. Visos gadījumos sods nosakāms, izvērtējot vainas formu, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas stadiju, vainīgā lomu noziedzīgos nodarījumos u. c. [Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: pirmā daļa (I–VIII2), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 195.–196. lpp.]

Noziedzīgus nodarījumus iedala kriminālpārkāpumos un noziegumos (mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos noziegumos). KL 170. pantā minētais noziedzīgais nodarījums tiek klasificēts kā kriminālpārkāpums. Proti, varētu teikt, ka kaitīguma pakāpe kriminālpārkāpumiem ir zemāka nekā noziegumiem.

Vienlaikus KL vairumā veidotajās sankcijās tiek norādīti vairāki iespējamie soda veidi – brīvības atņemšana, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods. Kā redzams, arī kriminālpārkāpumā, par kuru Jūs interesējaties, īslaicīga brīvības atņemšana nav vienīgais iespējamais soda veids, vēl ir paredzēts piespiedu darbs vai arī naudas sods.

Tas nozīmē, ka var nepietikt tikai ar norādi, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums ir klasificēts kā kriminālpārkāpums. Proti, jautājumā izklāstītajā situācijā būtu jānorāda arī uz tiem konstatējamiem apstākļiem, kas raksturo tieši šo konkrēto izdarīto kriminālpārkāpumu, piemēram, kas to atšķir, runājot par izdarītā kaitīguma pakāpi, no citiem tādiem pašiem noziegumiem.

Proti, nezināšana neatbrīvo no atbildības, taču personai ir tiesības pierādīt, kāpēc objektīvu iemeslu dēļ tiesas lēmumu par uzturlīdzekļu piemērošanu tā nezināja un ka tagad dara visu, lai atmaksātu parādu valstij un turpinātu savu pienākumu uzturēt bērnu.

Parasti izvairīšanās no uzturēšanas izpaužas kā tiešs atteikums pildīt ar tiesas nolēmumu vai kompetentas valsts institūcijas lēmumu uzlikto pienākumu apgādāt un dot uzturu savam bērnam vai arī kā faktiska šo pienākumu nepildīšana, par ko var liecināt sistemātiska, ilgstoša tiesas nolēmuma vai kompetentās valsts institūcijas lēmuma nepildīšana, nestrādājot vispār vai bieži mainot darba vai dzīvesvietu, reālo ienākumu slēpšana u. tml. [Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: otrā daļa (IX–XVII nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 494. lpp.]

Nosakot sodu, ņem vērā arī vainīgā personība, kas ir svarīgākā sastāvdaļa soda individualizācijā. Soda individualizācijas princips ir cieši saistīts ar taisnīguma principu. Ziņas, kuras raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus cilvēka dzīves un darbības aspektus:

  • fizisko stāvokli;
  • psihisko stāvokli;
  • sociālo statusu;
  • tiesisko statusu.

Minēto aspektu izvērtēšana ļauj gan noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju stabilitāti, gan noteikt maksimāli lietderīgāko soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi [Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: pirmā daļa (I–VIII2), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 197. lpp.]. Jādomā, ka Jūsu aprakstītajā gadījumā mērķis ir atmaksāt uzturlīdzekļu parādu un turpināt uzturēt savu bērnu.

Jautājuma daļā par to, vai personu uzreiz aizturēs, ja tiesa nolems piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, varam norādīt, ka saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15. pantu:

  • Ieslodzījuma vietu pārvalde triju darba dienu laikā no dienas, kad saņemta tiesas informācija par sprieduma izpildes uzsākšanu un sprieduma kopija, nosūta ierakstītu vēstuli personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, neatrodas apcietinājumā, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, kā arī informējot personu par KL noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izciešanas. Laikposms starp vēstules nosūtīšanas dienu un soda izciešanas uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par desmit darba dienām;
  • ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu, lai tiktu izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī nosūta iesniegumu tiesai, kura notiesāja personu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar lūgumu izsludināt notiesātā meklēšanu.

Tā kā mēs nevaram būt droši, ka jautājumā ir minēti visi faktiskie apstākļi, norādām, ka atbildē sniegtajai informācijai ir tikai informatīvs raksturs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 138 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU