Sākumā ir svarīgi uzsvērt, ka Civillikums izdala trīs būtiski atšķirīgus terminus ar dažu burtu atšķirību, tāpēc arī lasot Civillikumu vajag pievērst pastiprinātu uzmanību burtu atšķirībām vārdos:

• aizgādība;
• aizgādnība;
• aizbildnība.

Ar bērnu tiesībām var būt saistīta tikai aizgādība un aizbildnība, bet aizgādnība ir cits tiesību institūts, kuru īsteno tikai pār garā slimiem, pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai pār promesošo un pazudušo personu mantu.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Ņemot vērā, ka esat tēvs, bērns, visticamāk, atrodas sava vecāka aizgādībā, nevis aizbildnībā (Civillikuma 177. pants).

Visa nepilngadīgo bērnu manta, atskaitot Civillikuma 195. pantā iekļauto izņēmumu, atrodas vecāku pārvaldībā, ja viens no vecākiem mirst, to pārvalda otrs vecāks viens pats (Civillikuma 190. pants). No jautājumā sniegtās informācijas nav secināms, ka šajā gadījumā būtu piemērojami Civillikuma 195. panta izņēmuma noteikumi.

Māja ir meitas īpašums, Jums kā vecākam ir pienākums māju pārvaldīt bērna interesēs līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un [vērtības] vairošanai. Tāpat uz jums attiecas arī visas citas vecāka tiesības un pienākumi.

Meita ir jūsu aizgādībā līdz pilngadības sasniegšanai. Un Jūs varat dzīvot īpašumā līdz meitas pilngadības saņemšanai neatkarīgi no bērna gribas. Jūs, protams, drīkstat ievest mājā savus draugus un arī savu nākamo dzīvesbiedru. Saprotams, ka bērnam var būt pretenzijas pret citas personas ienākšanu Jūsu dzīvē, ja tas ir tiešā sakarā ar mātes nāvi, tomēr jārēķinās, ka no bērna ne vienmēr varat gaidīt loģisku un saprātīgu rīcību, tāpēc meitu par to nevajadzētu nosodīt un strīdēties, arī tad, ja meitai nav taisnība.

Sevišķs regulējums uz jums attieksies tad, ja dosieties jaunā laulībā. Ja laulātais, kas pārdzīvojis otru laulāto, dodas jaunā laulībā, viņš iepriekšējās laulības bērnu mantas pārvaldībā ir pakļauts vispārējiem noteikumiem par aizbildnību un viņam jāsastāda un jāiesniedz bāriņtiesai bērnu mantas saraksts un ik gadus – pārskats par savu pārvaldību (Civillikuma 227. pants). Ja neesat atkārtoti precējies, tad šobrīd jums šāda sevišķa pienākuma atskaitīties bāriņtiesai nav.

Atbilstoši Civillikuma 200. panta otrajam punktam Jums var atņemt aizgādības tiesības, ja ļaunprātīgi izmantosiet savas tiesības vai nenodrošināsiet bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. Visi iepriekš minētie nosacījumi ir atvērti juridiski jēdzieni, kuri katrā konkrētā situācijā ir jāpiepilda ar saturu, kas ir iespējams, tikai atsevišķi vērtējot katru konkrētu situāciju dabā. Līdz ar to izsmeļošu skaidrojumu par to, kādi gadījumi varētu būt domāti ar Civillikuma 200. panta noteikumiem, nav iespējams izklāstīt. Piemēram, ja Jūs katru vakaru vēlētos pārvest mājās citu sievieti, tad, visticamāk, varētu konstatēt bērna tikumiskās attīstības nenodrošināšanu. Ja meitai ir pamatotas pretenzijas pret mājās ievesto sievieti vai kādām citām Jūsu darbībām, meita var vērsties bāriņtiesā savu tiesību aizsardzības nolūkos.

Godprātīgi ievērojot savas vecāka tiesības un pienākumus, nepastāv pamats baidīties par vecāka tiesību atņemšanu, tāpēc lūdzu neattiecināt atbildē minētos piemērus un iespējamos noteikumu pārkāpumus uz Jums personīgi.