Dzīvojamo māju pārvaldīšanu un pārvaldnieka kompetenci nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Atbilstoši šī likuma 14. pantam pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par pārvaldniekam uzdotajām pārvaldīšanas darbībām, tajā skaitā, ja saskaņā ar šā likuma 17.³ panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt šos maksājumus ar pārvaldnieka starpniecību (par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem). Maksājumu kontrole ietver pienākumu:

1) sagatavot izziņu par dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumiem;

2) sagatavot paziņojumu par parāda esamību;

3) celt tiesā citu dzīvojamās mājas īpašnieku interesēs prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

Ja norēķini par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieka pienākums ir no dzīvojamās mājas īpašnieka saņemto maksājumu nekavējoties pārskaitīt pakalpojuma sniedzējam tieši dzīvojamās mājas īpašnieka samaksātajā apmērā.

Likuma 17. ³ pants nosaka:

(1) Par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs likumā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai, kas var būt arī pārvaldnieks, organizēt maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā pakalpojuma sniedzējam [maksājums ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību].

Savukārt apsaimniekošanas maksai (mājas pārvaldīšanas izdevumi) ir jābūt noteiktai saistībā ar pārvaldniekam dotā uzdevuma (pārvaldīšanas līgums) un dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma tvērumu. Līdzekļu izlietošanai citiem mērķiem (kas nav saistīti ar mājas apsaimniekošanu) pārvaldniekam ir jāsaņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, jo pārvaldnieks dotajā situācijā ir īpašnieku pilnvarotā persona un ja pārvaldnieka rīcība ir bijusi ārpus tā pilnvaru robežām, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības celt prasību pret pārvaldnieku.

Remontdarbi individuālos īpašumos var tikt veikti, ja tie attiecas uz mājas koplietošanas (kopīpašuma daļa) inženiertehnisko komunikāciju uzturēšanu un remontu. Savukārt remontdarbi, kas attiecas tikai uz katra īpašnieka individuālo īpašumu, var tikt veikti par attiecīgā īpašnieka personīgajiem līdzekļiem (neskarot līdzekļus, kurus pārvaldnieks ir saņēmis no dzīvokļu īpašniekiem saistībā ar pārvaldīšanas līguma izpildi). 

Maksājuma dokumenti var saturēt fizisko personu personas datus, un, izsniedzot dokumentus, pārvaldniekam ir pienākums ievērot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 prasības. Iepazīstinot dzīvokļa īpašnieku ar mājas lietu vai citiem dokumentiem, kas satur fizisko personu datus, pārvaldniekam šie dati ir jāanonimizē (jāaizklāj vai citādi jāpadara nepieejami personām, kurām nav pamats un tiesības veikt šo datu apstrādi).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15. pants nosaka:

(1) Ar šajā likumā noteikto pārvaldīšanas darba plānu pārvaldnieks rakstveidā iepazīstina dzīvojamās mājas īpašnieku ne retāk kā reizi gadā.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam par šajā likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu. Pārskatā pārvaldnieks atsevišķi norāda:

1) dzīvojamās mājas īpašnieku kopējo parādu par katru attiecīgo dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu, ja pārvaldnieks organizē maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka saskaņā ar šā likuma 17.³ panta otro daļu, kā arī kopējo parādu par citām no pārvaldīšanas līguma izrietošajām saistībām;

2) datus par maksājumu saistību izpildi iepriekšējā gadā, ja maksājumu saistības izriet no pārvaldīšanas līguma.

(3) Ikvienas dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotas personas pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam pārskatu par uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi.

Tādējādi atskaitīšanās par pārvaldības funkciju veikšanu un līdzekļu izlietošanu ir veicama ne retāk kā vienu reizi gadā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts biežāks atskaitīšanās periods. Pārvaldniekam nav pienākuma atskaitīties katram dzīvokļa īpašniekam pēc tā individuāla pieprasījuma par līdzekļu izlietojumu jebkurā laika brīdī. Savas tiesības saistībā ar saistību izpildi un parādsaistību esību pret pārvaldnieku jūs varat realizēt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā (skat. iepriekš).