Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Dzīvoklī notika ūdens noplūde, tika applūdināti apakšējie kaimiņi, kuri dzīvo stāvu zemāk. Pēc trijiem mēnešiem saņēmu vēstuli no apdrošināšanas kompānijas, kas pieprasa 600 eiro. Vēstulē atsaucas gan uz Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta 1. daļu, gan, kas interesanti, uz spēkā neesoša likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40. panta 1. daļu, kā arī uz Civillikumu. Papildus tiek norādīts: ja netiks iemaksāta prasītā summa, tad regresa prasība tiks nodota parāda piedzinējiem. Vainu regresa prasības pilnā apmērā neatzīstam, jo pirms vairākiem gadiem esam cietuši no applūdināšanas gadījuma, kurā vainīgi bija kaimiņi virs mums, līdz ar to noteikti cieta arī kaimiņi zem mums. Senāks applūdināšanas fakts, kas arī bija krietni nopietnāks, redzams attēlos un arī video, kurus uzņēma apsaimniekotājs, apdrošinātājs un apakšējie kaimiņi, tur ir skaidri redzamas svaigas un senas ūdens radītās pēdas. Pēc informācijas pieprasījuma apdrošinātājs atsūta atkārtotas apskates aktu, t. i., apskate veikta pēc 1,5 mēneša, kurā norādīti plašāki bojājumi. Kaut gan ūdens radītajiem bojājumiem, it sevišķi uz griestiem un sienām, vajadzētu būt redzamiem uzreiz. Pēc atkārtota pieprasījuma tiek atsūtīts apdrošinātāja pirmreizējās apskates akts, kas sastādīts pāris dienu pēc negadījuma, kurā fiksētie bojājumi sakrīt ar apsaimniekotāja aktā fiksētajiem bojājumiem, kas attiecīgi nav tik lieli. Apdrošinātāja pirmreizējā aktā norādīts, ka bojājumu novēršanai jāveic griestu kosmētiskais remonts pāris kvadrātmetru apmērā, kas sakrīt ar apsaimniekotāja norādīto. Savukārt atkārtotajā apskates aktā, kas veikts pēc 1,5 mēneša, jau norādīts, ka nepieciešams veikt griestu, durvju un grīdas maiņu. Vai šajā gadījumā nav saskatāmi ļaunprātīgi nolūki? Vai apdrošinātājs var vērsties pie parādu piedzinējiem, ja nav abpusējas vienošanās par parāda summu un līdz ar to neveicam parāda apmaksu? Vai ir ētiski atsaukties uz spēkā neesošu likumu, nesniegt visu ar lietu saistīto informāciju un draudēt ar parāda piedziņu? Kā rīkoties, ja netiek panākta vienošanās par summas apmēru un sākam saņemt parāda piedzinēju vēstules? Paldies!
Lasītājs, pret kuru vērsta regresa prasība, ir tiesīgs lūgt apdrošinātājam uzrādīt dokumentus, ar ko ir pamatota regresa prasība, – fotogrāfijas, atzinumu, aprēķinu. Apdrošinātājam jāpierāda konkrēto zaudējumu esamība. Tiesa, ka ūdens radīti bojājumi pilnā apmērā var nebūt redzami uzreiz, bet sūkties cauri griestiem, sienām, piemēram, vairāku dienu laikā, līdz ar to tūlītējas apskates laikā tie vēl var nebūt redzami.
“Vai šajā gadījumā nav saskatāmi ļaunprātīgi nolūki? Vai ir ētiski atsaukties uz spēkā neesošu likumu, nesniegt visu ar lietu saistīto informāciju un draudēt ar parāda piedziņu?” LAA nevar atbildēt uz šiem jautājumiem, nezinot konkrētās lietas apstākļus. Par ļaunprātību varētu runāt tad, ja apdrošinātājs rīkotos klaji nelikumīgi, pārkāpjot normatīvo aktu prasības. Apdrošināšanas līguma likums paredz tiesības apdrošinātājam iesniegt subrogācijas prasību pret personu, kura ir atbildīga par radītajiem zaudējumiem. Protams, apdrošinātājam ir jāpierāda atbildības priekšnoteikumi: 1) prettiesiska vainojama darbība, 2) cēloņsakarība, 3) zaudējumu esamība un apmērs.
Apdrošinātājs var atsaukties uz spēku zaudējušu likumu tad, ja apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī šis likums bija spēkā. Jaunu likumu ar atpakaļejošu spēku nepiemēro. Iespējams, šajā gadījumā vienkārši ir notikusi kļūda, vēstules sagatavē palikusi atsauce uz iepriekšējo likumu. Šajā gadījumā varbūt ir bijusi neveiksmīga komunikācija ar klientu, klientam nav sniegta informācija vai izskaidrotas tiesības.
“Vai apdrošinātājs var vērsties pie parādu piedzinējiem, ja nav abpusējas vienošanās par parāda summu un līdz ar to neveicam parāda apmaksu?” Atbildot uz šo jautājumu, skaidrojam: realizējot subrogācijas tiesības, apdrošinātājs var izmantot ārpakalpojumu, arī vērsties pie uzņēmuma, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu. Ja pastāv strīds par parāda esamību, apmēru, tad galējā instance, kurā risināt strīdu, ir tiesa.
“Kā rīkoties, ja netiek panākta vienošanās par summas apmēru un sākam saņemt parāda piedzinēju vēstules?” Ja vienošanās par summu netiek panākta un Jūs neatzīstat prasību par pamatotu, tad tāda atbilde ir jāsniedz prasītājam – apdrošinātājam vai tā pārstāvim –, norādot, kādēļ prasību neatzīstat.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
