Tā kā uz nekustamā īpašuma otru pusi nav mantinieku, tad tā piekrīt valstij. Tomēr, lai mājas daļu atzītu par bezmantinieku mantu, vispirms notāram ar notariālu aktu ir jāizbeidz mantojuma lieta attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Minētais notariālais akts būs pamats zvērinātam tiesu izpildītājam ievest lietu par bezmantinieku mantu. Pēc lietas ievešanas zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāinformē kreditori par tiesībām lūgt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu. Ja neviens no kreditoriem nelūdz rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem paturēt nekustamo īpašumu sev (par īpašumam noteikto kadastrālo vērtību). Savukārt, ja divu nedēļu laikā neviena no noteikumos minētajām personām nepiesakās paturēt nekustamo īpašumu sev, zvērināts tiesu izpildītājs nodod nekustamo īpašumu Privatizācijas aģentūrai, kura turpmāk to var atsavināt trešajām personām likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to likums šobrīd neparedz tiesības iegūt ēkas daļu īpašumā, nerīkojot izsoli. Tāpat nebūtu pieļaujama patvaļīga ēkas nojaukšana, kas varētu kaitēt iespējamo kreditoru interesēm. 

Pamatojums: Civillikuma 416. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 2., 4., 7., 12. un 14. punkts.