Civilprocesa likums neparedz nekustamā īpašuma izsoli ar lejupejošu soli. Šādu izsoli iespējams rīkot vien tad, ja tiesu izpildītājs pārdod parādnieka kustamo mantu.

Ja tiesu izpildītājam neizdodas nekustamo īpašumu pārdot pirmajā izsolē, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 616.panta pirmo daļu otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus.

Tomēr nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. Civilprocesa likuma normas kā nekustamā īpašuma izsoles notikšanas priekšnosacījumu neparedz noteiktu izsoles dalībnieku skaitu. Uzsākot izsoli, tiesu izpildītājs nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles sākumcenu un nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas, kā arī informē, vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.

Tiesu izpildītājs otro izsoli atzīst par nenotikušu, ja  izsolē nav ieradies neviens solītājs; neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;  nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, nekustamais īpašums paliek iepriekšējā īpašnieka īpašumā un piedziņas atzīme zemesgrāmatā dzēšama.