Maksātnespējas kontroles dienests (MKD), ņemot vērā jautājumā norādītos faktiskos apstākļus, sniedz šādu viedokli.

MKD vērš uzmanību, ka kārtējo uzturlīdzekļu maksājumi par laika periodu no maksātnespējas procesa pasludināšanas ir uzskatāmi par fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumiem, kurus sedz maksātnespējīgā fiziskā persona pati no naudas līdzekļiem, ko tā patur savam uzturam.

Proti, Maksātnespējas likuma 172. panta ceturtās daļas 3. punkts un piektā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas ir parādnieka uzturēšanas izmaksas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, proti, kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi kā netiešās izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem, ko viņš ir tiesīgs paturēt sev uzturēšanas izmaksu segšanai. Līdz ar to parādniekam ir pienākums pēc saistību dzēšanas plāna apstiprināšanas veikt kārtējo uzturlīdzekļu maksājumus.

Maksātnespējas likuma 6. panta 8. punktā ir nostiprināts labticības princips, kas paredz, ka procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Maksātnespējas procesa pasludināšana rada papildus pienākumus tieši pašai fiziskajai personai, kurai šis process ir pasludināts. Ja parādnieks šos pienākumus nepilda, proti, nav godprātīgs, tad viņš nevar baudīt arī īpašo tiesisko aizsardzību, ko paredz Maksātnespējas likuma 164. panta pirmā daļa. Proti, ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Lai parādnieka saistības tiktu dzēstas, jābūt Maksātnespējas likumā noteiktajam priekšnoteikumam un parādniekam jāpilda ar Maksātnespējas likumu un saistību dzēšanas plānu uzliktie pienākumi. Jāņem vērā, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav instruments, kas paredzēts tikai parādnieka maksātspējas atjaunošanai un saistību dzēšanai, jo būtisks nosacījums ir parādnieka ekonomiskā aktivitāte, saimnieciska rakstura darbību veikšanai, no kuras tiek saņemti līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai.

Turklāt fiziskās personas maksātnespējas process ir brīvprātīgs instruments savu saistību dzēšanai, līdz ar to fiziskajai personai jārēķinās, ka tai būs jāpilda Maksātnespējas likumā ietvertie nosacījumi. Savukārt, ja parādnieks šos pienākumus nespēj vai nevēlas pildīt, tad viņš nevar baudīt arī īpašo tiesisko aizsardzību, ko paredz Maksātnespējas likuma 164. panta pirmā daļa.

Līdz ar to, nemaksājot kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, parādnieks nepilda Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus, un šāda rīcība ir pretrunā labticības principam – parādnieks izmanto fiziskās personas maksātnespējas procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos, tas ir, neveic maksājumus, kuri tam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāveic.

MKD vērš uzmanību, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti MKD šādas tiesības neparedz. Atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.