Tiesību akti neierobežo aprūpētāja un aizgādņa tiesības strādāt algotu darbu. Pašam cilvēkam jāvērtē savas iespējas konkrētā situācijā, jo vienlaikus tā ir arī atbildība par aprūpējamo un arī šos pienākumus nevar atstāt pašplūsmā.

Aizgādni ieceļ bāriņtiesa. Aprūpes pakalpojumi ir pašvaldības pārziņā. Jums pašvaldības sociālajā dienestā būtu jāpārrunā situācija un iespējamie risinājumi.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23. pants (“Aprūpe mājās”) nosaka:

(1) Ja personai nepieciešama aprūpe dzīvesvietā, pašvaldība vispirms izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu.

(2) Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus atbalsta psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli.

(3) Ja persona dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi, personai ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu.