VP darbinieks, sastādot administratīvo protokolu, pilnībā ignorējis vienas puses paskaidrojumā minēto notikuma aprakstu un interpretējis pārkāpumu vienpusēji.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 248. pants noteic, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu jānorāda:
Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, Valsts policijai ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā.
Par pārkāpēju, ja tā ir fiziska persona, protokolā jānorāda vārds, uzvārds, personas kods (ārvalstniekam – dzimšanas datums), dzīvesvieta, veids, kādā persona vēlas, lai tai paziņo informāciju un dokumentus administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.
Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.
Ja uzskatījāt, ka Valsts policijas darbinieks, sastādot administratīvo protokolu, pilnībā ignorējis vienas puses paskaidrojumu par notikuma aprakstu un interpretējis to tikai vienpusēji, Jums bija tiesības protokolu neparakstīt un pievienot protokolam pievienojamos paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ Jūs to atsakāties parakstīt.
LV portāls vērš uzmanību, ka, sastādot protokolu, Valsts policijai jāizskaidro pārkāpējam arī viņa tiesības un pienākumi, kas noteikti LAPK 260. pantā. Proti, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi:
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai – ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.
Saskaņā ar LAPK 279. pantu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu (šajā gadījumā Valsts policijas inspektora sastādīto protokolu) var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu. LAPK 281. pants paredz, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Saskaņā ar LAPK 238.1 pantu augstāka iestāde ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana (sūdzība (iesniegums) par VP amatpersonas lēmumu jāiesniedz VP priekšniekam – L. Ņ.). Ja augstāka iestāde atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida, persona saskaņā ar LAPK 289. pantu augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt arī 10 darba dienu laikā rajona (pilsētas) tiesā no Valsts policijas lēmuma (sūdzības noraidījuma) paziņošanas dienas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!