E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18480
Lasīšanai: 13 minūtes
3
3

Fiziskās personas maksātnespējas process nav sociāls bezmaksas pasākums

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
07. novembrī, 2019
ivars

Labdien! Vēršos pie jums pēc palīdzības: jau 20 gadus esmu palicis viens visi tuvinieki kapos. Gandrīz 18 gadus man nav patstāvīgas dzīvesvietas: esmu 2. grupas invalīds no bērnības, un man ir kredītsaistības pie tiesu izpildītājiem Vidzemē. Viņi ir bloķējuši manu  kontu bankā “Meridian Trade”. Es nevaru atļauties advokātu un juristu, lai pieteiktu savu lietu tiesā un mani atzītu par maksātnespējīgu. Pazemīgi lūdzu – palīdziet man, ļoti lūdzu, palīdziet. Man atkal jāpaliek uz ielas, jo nevaru atļauties dzīvokļa īri: piestrādāju par sētnieku, bet tagad atkal esmu slims (uz slimības lapas). Man bankā teica, ka slimības lapas nauda netiks izmaksāta, jo limits beidzies. Ar savu algu nevaru atļauties noīrēt dzīvokli. Man var izmaksāt 113 eiro. Pensija beidzās, jo esmu parādā privātpersonai. Ļoti nepieciešami silti apavi un drēbes, jo tuvojas ziema. Pazemīgi lūdzu, palīdziet man ar juristu, kurš var tiesā iesniegt prasību par manu maksātnespēju.

A
atbild:
22. novembrī, 2019
Linda Ņikona
LV portāls

No jautājuma nav saprotamas daudzas būtiskas lietas, tāpēc uz to nav iespējams sniegt precīzu atbildi.

Vienlaikus LV portāls norāda, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir brīvprātīgs process un par to ir jāmaksā depozīts divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (izņēmumi jeb atbrīvojumi no šīs samaksas netiek paredzēti). Proti, lai tiesa uzsāktu skatīt maksātnespējas procesu, personai ir jābūt naudas līdzekļiem, lai segtu procesa kopējās izmaksas.

Jums palīdzība drīzāk jāmeklē pašvaldības sociālajā dienestā. Šādā gadījumā svarīga ir dzīvesvietas deklarācija. No jautājuma nav saprotams, vai esat deklarējis dzīvesvietu.

Savukārt attiecībā uz parādu piedziņu jānorāda, ka tiesu izpildītājiem ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā procentu apmērā ieturēt samaksu gan no darba algas, gan no valsts izmaksātās pensijas. Taču, šķiet, Jūsu ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru (430 eiro), kas liek domāt, ka tiesu izpildītājs ieturējumus faktiski veikt nevar. Tomēr Jums jāatceras, ka parādsaistības netiks dzēstas un tās nāksies kārtot jebkurā gadījumā. Iesakām Jums sākumā vērsties pie tiesu izpildītājiem un nebaidīties no viņiem, jo Jums ir tiesības vienoties ar tiesu izpildītāju par labprātīgu maksājumu veikšanu savu finansiālo iespēju robežās.

Juridisko palīdzību noteiktos gadījumos nodrošina arī valsts (Juridiskās palīdzības administrācija). Jūsu gadījumā, ja tas būs nepieciešams, valsts varēs palīdzēt, ja Jums ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, taču, kā jau iepriekš minēts, vispirms vajadzētu uzsākt komunikāciju ar tiesu izpildītājiem.

Turpinājumā LV portāls sniedz informāciju atsevišķi par katru no iepriekš minētajiem punktiem.

Fiziskās personas maksātnespējas process Latvijā nav paredzēts kā sociāla rakstura bezmaksas pasākums maznodrošinātu personu vai finansiālās grūtībās nonākušu personu atbrīvošanai no parādsaistībām. Tā mērķis ir atgriezt sabiedrībā un ekonomiskajā apritē maksātspējīgu, ekonomiski aktīvu un atbildību uzņemties spējīgu personu.

Līdz ar to konkrēto fiziskās personas maksātnespējas procesu faktiski finansē pati fiziskā persona. Fiziskās personas iemaksāto maksātnespējas procesa depozītu divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā novirza administratora atlīdzības divu minimālo mēnešalgu apmērā segšanai. Procesa uzsākšanas kopējās izmaksas ir vismaz 930 eiro.

Fiziskās personas maksātnespējas procesu fiziskā persona uzsāk labprātīgi, un tas ir paredzēts tikai labticīgām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, personai finanšu krīzes ietekmē vai laulības šķiršanās dēļ samazinājušies ieņēmumi, radušās veselības problēmas u. c., vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem.

Plašāku informāciju par fiziskās personas maksātnespējas procesu var meklēt LV portāla publikācijās:

Sociālo palīdzību nodrošina pašvaldība. Proti, sociālās palīdzības mērķis ir sniegt naudas vai materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai nodrošinātu to pamatvajadzības (ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, obligāto izglītību) un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

Ja persona ir atzīta par trūcīgu, tā var lūgt piešķirt pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai un/vai dzīvokļa pabalstu. Tie ir galvenie pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidi iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem vai bez ienākumiem. Šo pabalstu mērķis ir nodrošināt materiālo atbalstu pašiem trūcīgākajiem pašvaldības iedzīvotājiem.

Vienlaikus ikviens pašvaldības iedzīvotājs ārkārtas situācijā var vērsties savas reģistrētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt vienreizēju pabalstu bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas. Šī pabalsta mērķis ir sniegt materiālu atbalstu jebkurai pašvaldībā dzīvojošai personai vai ģimenei, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu, piemēram, ugunsgrēka vai plūdu, dēļ tā nespēj minimālajā apmērā apmierināt savas vajadzības. Izņēmums ir persona, kurai nav mājokļa: tā informāciju un konsultācijas, kā arī vienreizēju materiālu palīdzību var saņemt pašvaldībā, kuras teritorijā šī persona atrodas.

Savukārt Civilprocesa likuma 594. pants paredz, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:

  • uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;
  • piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, – 50%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;
  • pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, – 30% (uz Jums, visticamāk, attiecas šis nosacījums), saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā ziņā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot 594. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto gadījumu.

Ieturējumus no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas.

Līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Saglabājamo līdzekļu apmēru aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu.

Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 596. pantu piedziņu nevar vērst uz:

  • atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
  • kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
  • darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
  • sociālās palīdzības pabalstiem;
  • bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

Valsts nodrošina juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā, civillietās un noteikta veida administratīvajās lietās personai, kura:

  • ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu (ja Jums nav maznodrošinātā statusa, pašvaldības sociālajā dienestā jāmēģina to nokārtot);
  • pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ);
  • atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Civilprocesa likuma 548. pantā noteikts, ka tiesas un citus nolēmumus izpilda zvērināts tiesu izpildītājs. Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulē Civilprocesa likums un Tiesu izpildītāju likums. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Minētā principa ievērošanu nodrošina arī Civilprocesa likuma 551. panta pirmajā daļā noteiktais, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta pirmo daļu tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 552. panta pirmo daļu parādniekam ir pienākums pēc uzaicinājuma ierasties pie zvērināta tiesu izpildītāja un sniegt paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 596. pantu (kā jau iepriekš minēts, piemēram, valsts sociālajiem, sociālās palīdzības pabalstiem, bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā).

No jautājuma nav saprotams, vai pēc saņemtajiem tiesu izpildītāju uzaicinājumiem ieradāties pie viņiem un sniedzāt paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu. Tas bija un ir Jūsu kā parādnieka pienākums.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 632. panta pirmajai daļai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību tiesā, var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms. Līdz ar to, lai iesniegtu tiesā sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, piemēram, nepamatoti piedzenot naudas līdzekļus, nepieciešami pierādījumi, kas pamato prasījumu.

Lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu tiesā sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību (ja tā tomēr ir nepamatota), var vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 67 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas