Ņemot vērā jautājumā norādītos faktiskos apstākļus, Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) sniedz šādu atbildi.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 137. panta 3. un 10. punktam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas maksātnespējas procesa administrators (turpmāk tekstā – administrators) apzina parādnieka mantu un saistības un organizē parādnieka mantas pārdošanu. Savukārt Maksātnespējas likuma 138. pants noteic, ka administratoram ir tiesības atsavināt parādnieka mantu.

Līdz ar to secināms, ka administrators maksātnespējas procesa laikā ir tiesīgs atsavināt vienīgi parādniekam piederošu mantu, nevis trešās personas mantu.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību. Savukārt 927. pants paredz, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Tādējādi secināms, ka īpašuma tiesība ir absolūta tiesība un ir spēkā pret jebkuru trešo personu. Tāpēc šādu tiesību pastāvēšana un saturs darāms zināms trešajām personām, ko attiecībā uz nekustamo īpašumu nodrošina zemesgrāmatas. Tāpat nepieciešamība ierakstīt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības izriet no zemesgrāmatu būtības un principiem, kas vērsti uz trešo personu aizsardzību.

Savukārt atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1. pantam zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

Tātad, apzinot parādnieka mantu, administrators ņem vērā publiskajos reģistros pieejamo informāciju, arī zemesgrāmatas ierakstus, un, ievērojot publiskās ticamības principu, administratoram ir tiesības paļauties uz informāciju par attiecīgā nekustamā īpašuma reģistrēto īpašnieku.

Līdz ar to norādāms: ja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir nostiprinātas uz maksātnespējīgās fiziskās personas vārda, tad administratoram ir tiesības pārdot šādu nekustamo īpašumu izsolē.

Vienlaikus jānorāda – saņemot informāciju par zemesgrāmatā nenostiprinātām īpašuma tiesībām uz daļu no nekustamā īpašuma, tas ir, informāciju, ka, iespējams, parādnieka mantas sastāvā iekļauta trešajai personai piederoša manta, administratora kompetencē ir izvērtēt visus ar šo informāciju saistītos apstākļus un to tiesiskās sekas un attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi un mērķu sasniegšanu.

Ja izsole ir notikusi un nekustamais īpašums ir nosolīts atbilstoši Civilprocesa likuma 363.¹⁵ panta pirmajai daļai, pēc tam, kad nosolītājs ir samaksājis visu no viņa pienākošos summu, administratoram ir pienākums izsoles aktu iesniegt tiesā apstiprināšanai. Savukārt minētā panta trešajā daļā noteikts, ka par izsoles akta apstiprināšanu lemj tā tiesa, kuras tiesvedībā atrodas attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Ievērojot minēto un atbilstoši Civilprocesa likuma 363.²⁸ panta pirmās daļas 6. punktam un 613. pantam izsoles norises tiesiskumu izvērtē tiesa. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 617. panta pirmās daļas 6. punktu tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, arī tad, ja, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, administrators pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.

Informējam, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti MKD šādas tiesības neparedz. Atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.