Uzņēmumu no PVN maksātāju reģistra var izslēgt arī pēc nodokļa maksātāja iniciatīvas. Nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz pamatots iesniegums par tā izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra. Tas paredzēts Pievienotās vērtības likuma 73. pantā. Turpretī likuma 74. pantā noteikta vispārīgā kārtība reģistrēta nodokļu maksātāja izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis. 

Lai noskaidrotu uzņēmuma, kurā strādājāt, pašreizējo statusu, kā arī iespējas pretendēt uz neizmaksāto atlīdzību, jums var ieteikt noskaidrot informāciju par juridiskās personas (konkrētā uzņēmuma) maksātnespējas procesa pasludināšanu un maksātnespējas procesā iecelto administratoru. Informāciju bez maksas iespējams noskaidrot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā. 

Maksātnespējas kontroles dienests iepriekš ir skaidrojis darbinieka prasījuma tiesības:  

“Ja darba devējs darbiniekam nav izmaksājis darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu vai kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, tad, lai darbinieks varētu pretendēt uz savu prasījumu apmierināšanu darba devēja maksātnespējas procesā, darbiniekam, tāpat kā citiem kreditoriem, jāiesniedz kreditora prasījums Maksātnespējas likuma 73. pantā noteiktajā kārtībā. 

Kreditora prasījums iesniedzams administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu. Ja kreditors nokavējis Maksātnespējas likuma 73. panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. 

Administrators darbinieka iesniegto kreditora prasījumu izvērtē un pieņem lēmumu par tā atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Pēc tam, kad administrators ir atzinis darbinieka kreditora prasījumu, bet darba devējam – parādniekam – nav naudas līdzekļu, lai segtu darbinieka atzīto kreditora prasījumu no saviem naudas līdzekļiem, administrators saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65. panta 7. punktu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vēršas Maksātnespējas kontroles dienestā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. 

Proti, saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un MK noteikumiem Nr. 995 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība” Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem noteiktā kārtībā un apmērā apmierina darba devēja nesegtos darbinieku prasījumus. 

Maksātnespējas likumā nav noteikts termiņš administratora iesnieguma par darbinieku prasījumu apmierināšanu iesniegšanai Maksātnespējas kontroles dienestā, tomēr administratoram tas jāiesniedz saprātīgā termiņā. Saskaņā ar likuma 10. pantu administratoram iesniegums darbinieku prasījumu apmierināšanai Maksātnespējas kontroles dienestā iesniedzams līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu. 

Pēc tam, kad administrators ir iesniedzis minēto iesniegumu Maksātnespējas kontroles dienestā, pamatojoties uz noteikumu 12. punktu, Maksātnespējas kontroles dienests mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu darbinieku prasījumu apmierināšanai vai atteikumu piešķirt naudas līdzekļus. Jāņem vērā: ja minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas rezultātā Maksātnespējas kontroles dienests konstatē, ka darbinieku prasījumu apmēra un pamatotības pārbaudei nepieciešama MK noteikumos Nr. 955 paredzētā papildu informācija vai dokumenti, tad vajadzīgā informācija tiek pieprasīta administratoram, Valsts ieņēmumu dienestam un pašvaldību institūcijām. 

Būtiski norādīt, ka Maksātnespējas kontroles dienests nepārņem darba devēja parādus darbiniekiem un darba devēja aprēķinātās summas ne vienmēr pilnā apmērā tiek segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, jo darbinieku prasījumi no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek segti ierobežotā apmērā saskaņā ar likuma 4. un 5. pantu un ievērojot MK noteikumu Nr. 955 prasības. 

Savukārt pēc lēmuma par darbinieku prasījumu apmierināšanu pieņemšanas Maksātnespējas kontroles dienesta lēmums tiek nosūtīts katram darbiniekam individuāli (noteikumu Nr. 955 14. punkts) uz informācijā par darbinieka prasījumiem norādīto korespondences vai elektroniskā pasta adresi. Ar lēmumu darbiniekam piešķirtie naudas līdzekļi tiek pārskaitīti darbinieka norēķinu kontā, kas norādīts informācijā par darbinieka prasījumiem.”