E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18360
Lasīšanai: 6 minūtes
2
2

Pusbrāļu un pusmāsu mantošanas tiesības

J
jautā:
16. oktobrī, 2019
Antons

Labdien! Pirms 15 gadiem mans tēvs nopirka māju, kuru noformēja uz manas mātes vārda. Pēc neilga laika vecāki šķīrās, māja palika mātes īpašumā. Vecāki mutiski vienojās, ka māja paliks bērniem: man un māsai. Māte pēc pāris gadiem apprecējās no jauna, un viņai piedzima vēl viens bērns. Viņi visi, protams, dzīvo mājā, kura ir pierakstīta uz manas mātes vārda, bet kuru pirka mans tēvs. Tagad māte uzskata, ka pēcāk māja jādala uz trim bērniem. Uz mani, māsu un viņas jauno bērnu, kuram nav nekāda sakara ar šo māju, jo māja tika pirkta, pirms māte apprecējās ar jauno vīru un pirms parādījās šis bērns. Vai manam tēvam ir kādas iespējas atgūt tiesības uz māju, jo viņš arī nopirka šo māju, bet uzticības dēļ tika apmānīts. Vai arī tādas tiesības ir mums, bērniem, kas piedzima pirmajā laulībā, kuras laikā arī tika iegādāta šī māja? Proti, vai ir iespējams panākt, lai jaunais bērns, kuram nav nekāda sakara ar māju, kuru pirka mans tēvs, nevis viņa tēvs, nesaņemtu vienu trešdaļu šīs mājas? Un vai mans tēvs var apstrīdēt mātes īpašumtiesības?

A
atbild:
07. novembrī, 2019
Gatis Graustiņš
juriskonsults

Minētajos apstākļos mātes uzskati gandrīz pilnībā sakrīt ar Civillikuma regulējumu par likumisko mantošanu.

Vispirms būtisks apstāklis ir tas, kuram pieder māja. Ja nekustamais īpašums ir nostiprināts zemesgrāmatā uz mātes vārda, tad, visticamāk, māja ir uzdāvināta mātei. Īpašuma tiesības uz māju šajā gadījumā ir visa pamats, ja māja tiesiskā veidā pieder Jūsu mātei, tad māte arī kā īpašnieks drīkst izvēlēties, ko ar to darīt, un šīs darbības lielākoties nav aprobežojamas ar nepieciešamību atstāt mantojumu. Tēvam nekustamā īpašuma atgūšana visdrīzāk ir iespējama tikai tad, ja māja mātei nodota ar gribas trūkumiem – ar maldību, viltu vai spaidiem (skatīt Civillikuma 1440. pantu un turpmākos pantus). Tomēr, ja tā ir dāvināta, pastāv sevišķi dāvinājuma atsaukšanas nosacījumi (skatīt Civillikuma 1919. pantu). Tāpat ir iespējams, ka māja ir dāvinājums ar uzlikumu. Tomēr viss ir atkarīgs vienīgi no tā, par ko vecāki, nostiprinot mājas īpašuma tiesības uz mātes vārda, ir savā starpā vienojušies. Visticamāk, ja māja nav atgūta šķiroties, kad tika sadalīta laulāto manta, tad tas nebūs iespējams arī šobrīd, jo vecāki šķiroties ir vienojušies par mantas sadali vai sadalījuši to tiesāšanās ceļā. Tāpat mans minējums, ka māja ir atdota mātei, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu, ir tikai minējums.

Dažos gadījumos Jums var būt tiesības apstrīdēt mātes darbības, ja tās pārkāpj neatņemamās daļas tiesīgā neatņemamo mantojuma daļu; šīs tiesības var rasties tikai pēc mātes nāves un tikai ar nosacījumu, ka māte kādā veidā nebūs ievērojusi Jūsu neatņemamās daļas tiesīgā likumiskās intereses.

Mātes bērni no dažādiem tēviem tāpat – neatkarīgi no tēva – ir viņas pirmās pakāpes lejupējie radinieki. Atbilstoši Civillikuma 398. pantam likumisko mantojuma tiesību nodibina radniecība un adopcija. Svainība šo tiesību nedod. Tā, piemēram, pusmāsa/pusbrālis arī ir radinieks, jo esat cēlušies no viena vecāka, atbilstoši Civillikuma 404. panta 3. punktam būtu pat iespējama situācija, ka pusmāsa/pusbrālis no Jums manto.

Pieņemot, ka laulātais un bērnu skaits līdz mātes dzīves beigām nemainīsies, pēc likuma mantojums pienāktos visiem bērniem un pārdzīvojušajam laulātajam, ar kuru nāves brīdī māte ir laulībā. Atbilstoši Civillikuma 393. pantam laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem; minēts, ka mātei ir trīs bērni, tad atbilstoši Civillikuma 393. pantam katrs bērns un šībrīža laulātais pēc likuma mantos vienu ceturto daļu.

Civillikuma 425. pantā savukārt ir noteikts, ka puse no likumiskās mantošanas daļas ir neatņemamā daļa. Atbilstoši Civillikuma 423. pantam visi minētie likumiskie mantinieki šajā situācijā ir arī neatņemamās daļas tiesīgie. Lasītāju ievērībai jābrīdina, ka ne vienmēr likumiskie mantinieki ir arī neatņemamās daļas tiesīgie. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā neatņemamā daļa ir viena astotā daļa no atstātā mantojuma. Ar testamentu novēlot kādam neatņemamās daļas tiesīgajam mazāku par vienu astoto daļu no mantojuma, tiek aizskartas neatņemamās daļas tiesīgā intereses. Ja māte ar testamentu atstātu mantojumu saviem trīs bērniem mantojumā, katram pa trešdaļai, tad pārdzīvojušais laulātais varētu likumīgi iebilst pret šādu testamentu un pat pieprasīt astoto daļu no mantojuma izmaksāt sev naudā. Testamenta neesamības gadījumā var pieteikties uz savu likumisko mantojuma daļu ceturtās daļas apmērā: šāda scenārija priekšnoteikums, protams, ir pārdzīvojušā laulātā esamība, un šāds scenārijs neīstenojas, ja laulātais mirst pirms mātes.

Līdz ar to var secināt, ka, pirmkārt, tiesības apstrīdēt mātes īpašumtiesības uz māju ir jāskata atrauti no mantojuma tiesībām, otrkārt, pusbrālim/pusmāsai ir “sakars ar māju”, jo tā pieder viņa/viņas mātei.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 10 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU