Situācijas izklāsts ir ļoti vispārīgs. Lai varētu Jums sniegt konkrētākus padomus, būtu nepieciešams zināt gan laulības šķiršanas iemeslu, gan otras puses viedokli par laulības šķiršanu un turpmāko aizgādību pār bērniem, kā arī to, vai laulības laikā ir radies kopīpašums, un citus jautājumus.

Jāsāk ar to, ka Civillikums paredz – laulību var šķirt tad, ja laulība ir izirusi. Tiesa laulību var šķirt Civillikuma IV nodaļā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu. Tas nozīmē, ka vispirms ir jāsāk ar prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Civillikuma 71. pants noteic, ka laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos. Pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī.

Savukārt Civillikuma 74. pantā ir noteikts, kādos gadījumos iespējams laulību šķirt ātrāk. Proti, ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

• laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;
• viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;
• viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Pastāvot 2. un 3. punktā minētajiem apstākļiem, tiesa var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja tā, izvērtējot lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, uzskata, ka ir iespējams saglabāt laulību.

Ja laulības šķiršanas iemesli ir citi un otrs laulātais nepiekrīt laulības šķiršanai, tiesa laulību nešķir pirms šajā likumā norādītā trīs gadu termiņa un laulāto samierināšanas nolūkā atliek lietas izskatīšanu.

Tāpat tiesa laulību nešķir, kaut gan tā ir izirusi, ja laulības saglabāšana izņēmuma kārtā sevišķu iemeslu dēļ ir nepieciešama laulāto kopīgā nepilngadīgā bērna interesēs.

Tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.

Par pienākumu uzturēt bijušo laulāto: jānorāda, ka Civillikuma 80. pants paredz – šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.

Taču likumā nav precīzi noteikts uzturlīdzekļu apmērs bijušajam laulātajam. Ja ir strīds par uzturlīdzekļu apmēru, to nosaka tiesa, izvērtējot abu pušu finansiālo stāvokli un iemeslus, kāpēc bijušajam laulātajam ir nepieciešami uzturlīdzekļi no otra laulātā. Praksē tomēr šādas prasības tiek apmierinātas diezgan reti un piedzīto uzturlīdzekļu apmērs ir simbolisks.

Turklāt Civillikuma 81. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kādos pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam nav spēkā:

• pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu;
• bijušais laulātais devies jaunā laulībā;
• bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu;
• bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;
• bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs;
• bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa augšupējo vai lejupējo dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu;
• bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
• bijušais laulātais pret kādu no šā panta 6. punktā minētajām personām ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu;
• bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
• bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu;
• ir citi svarīgi iemesli.

Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā “No bijušā laulātā var prasīt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai”.

Jānorāda, ka Civillikuma 83. pants paredz – šķirot laulību, katrs laulātais patur savu pirmslaulības mantu, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies kopdzīves laikā. Kopīgā manta ir dalāma starp bijušajiem laulātajiem līdzīgās daļās.

Pienākums uzturēt bērnus ir neapstrīdams. Vienlaikus jāuzsver – ja bērni paliks dzīvot ar Jums, otra laulātā absolūts un neapstrīdams pienākums būs nodrošināt uzturlīdzekļus bērnu uzturam vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēra aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un bērna vecumu.

Tā kā minimālā mēnešalga Latvijā 2019. gadā ir 430 eiro, minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir šāds:

• 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecumam (107,50 eiro mēnesī);
• 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (129 eiro mēnesī).

Tātad minimālais uzturlīdzekļu apmērs divu bērnu, kuri pārsnieguši 7 gadu vecumu, un divgadīgā uzturam šobrīd ir 365,50 eiro mēnesī.

Plašāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā par uzturlīdzekļiem, kabatas naudu un periodu vasaras brīvlaikā.

Vēršam uzmanību, ka pirms prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā tomēr vēlams konsultēties ar ģimenes tiesībās specializējušos zvērinātu advokātu. Profesionāli sagatavots prasības pieteikums var būtiski mainīt lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu.