Neskatoties uz to, ka persona ir atteikusies no medicīniskās pārbaudes, sods šādā gadījumā tiek piemērots saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.¹⁵ pantu “Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē”. Minētā panta astotā daļa paredz, ka par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes piemēro maksimāli iespējamo sodu, kādu attiecīgā likuma pants paredz par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, – administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro, kā arī atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta piektā daļa nosaka: lai atjaunotu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas atņemtas par transportlīdzekļa vadīšanu, mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola reibumā vai atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, kā arī par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, personai jāveic pirmstermiņa veselības pārbaude.

Šo pārbaudi veic ārstniecības iestādē izveidota specializētā medicīniskā komisija.

Veselības pārbaudes kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 940 “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”.

Noteikumi kopumā paredz trīs veida veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem: pirmreizējas, kārtējās un pirmstermiņa. Šo pārbaužu mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai personas, kura vēlas iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, veselības stāvokli un noteikt, vai konkrētajā gadījumā nav konstatējama kāda no MK noteikumu Nr. 940 1. pielikumā minētajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai.

Pirmreizējās un kārtējās veselības pārbaudes regulējums atšķiras no noteikumiem, kas regulē pirmstermiņa veselības pārbaudes veikšanu, jo pēdējai ir noteiktas stingrākas prasības.

Piemēram, pirmreizējo un kārtējo veselības pārbaudi pēc personas izvēles veic ģimenes ārsts vai ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.

Pirmreizējā un kārtējā veselības pārbaudē ārsts vai ārstu komisija izvērtē personas veselības stāvokli un medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un, ja nepieciešams, nosūta veikt papildu izmeklējumus, pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus vai nosūta uz ārstu komisiju. Ārsts ņem vērā psihiatra un narkologa atzinumu par personas veselības stāvokli.

Savukārt, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, pirmstermiņa veselības pārbaudi veic ārstniecības iestādē izveidota specializētā medicīniskā komisija, kurā iekļauj – divus narkologus, psihiatru, ģimenes ārstu vai internistu, neirologu, oftalmologu, otorinolaringologu, ķirurgu vai traumatologu ortopēdu.

Pirmstermiņa veselības pārbaudē transportlīdzekļa vadītājam, kurš transportlīdzekli ir vadījis alkohola reibumā, specializētā medicīniskā komisija veic visas tās pašas pārbaudes, kādas veic pirmreizējā un kārtējā veselības pārbaudē, papildus nodrošinot vēl šādas pārbaudes:

• transportlīdzekļa vadītāja narkoloģisko apskati;
• psihiskā stāvokļa novērtējumu;
• ja nepieciešams, veic psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, kā arī bioķīmiskos izmeklējumus, alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu noteikšanai bioloģiskās vidēs;
• transportlīdzekļa vadītājam, kas transportlīdzekli vadījis alkohola reibumā atkārtoti, psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, kā arī bioķīmiskos izmeklējumus, alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu noteikšanai bioloģiskās vidēs veic obligāti.

Kā minēts, MK noteikumu Nr. 940 1. pielikumā ir uzskaitītas pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai. Pielikuma III nodaļā ir iekļauta pretindikācija – alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība. Pielikuma III nodaļas 8. punkts nosaka: alkohola atkarības vai pārmērīgas, kaitējošas lietošanas gadījumā, transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās vai objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda.

Jārēķinās, ka ārsts šādos gadījumos neticēs “uz vārda”, bet par to pārliecināsies, veicot attiecīgas pārbaudes.

Tāpat MK noteikumu 14. punkts pieļauj, ka atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokli ārstu komisija vai specializētā medicīniskā komisija sniedz 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo izmeklējumu veikšanas.

Līdz ar to, ja autovadītājs ir nonācis situācijā, ka viņam tikušas atņemtas autovadītāja tiesības saskaņā ar Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.¹⁵ pantu “Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē”, ir jārēķinās, ka pirmstermiņa veselības pārbaudes, lai atgūtu vadītāja tiesības, var aizņemt ilgāku laiku un būt daudz nopietnākas.