Laikā, kas dod tiesības uz darba devēja apmaksātu atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) īslaicīgas prombūtnes laiku;

4) darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā;

Savukārt minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā.

Šādu kārtību nosaka Darba likuma 152. pants.

Tas nozīmē, ka bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA) pavadītais laiks nedod tiesības uz darba devēja apmaksātu atvaļinājumu. Ja pirms tam viss atvaļinājums ir izmantots, tad Jums pēc BKA ir jāierodas darbā vai, piemēram, jāvienojas ar darba devēju par bezalgas atvaļinājuma izmantošanu līdz 4 kalendāra nedēļām, lai šis laiks tiktu ieskaitīts un neietekmētu turpmākā apmaksātā atvaļinājuma laiku, kā tika norādīts iepriekš.