Nezinot lietas apstākļus, precīzi atbildēt nav iespējams. Pacientu tiesību likums nodala bērnu līdz 14 gadu vecumam un bērnu pēc 14 gadu vecuma ārstniecību. Piemēram, Pacientu tiesību likuma 13. panta pirmā daļa nosaka: “nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā”.

Vienlaikus Pacientu tiesību likuma 7. panta astotā daļa nosaka: gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas pārstāv pacientu, piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus – izmeklēšanu, ārstēšanu, arī ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad sniedzama pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Atbilstoši Ārstniecības likumā sniegtajai definīcijai pirmā palīdzība ir palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma. Savukārt neatliekamā medicīniskā palīdzība ir palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām.

Tulkojot minētās normas burtiski, izriet, ka gadījumā, ja bērns (līdz 14 gadu vecumam) neatrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī, ārstniecība ir pieļaujama tikai, ja bērna likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu.

LV portālā ir vairākas publikācijas par Pacientu tiesību likuma problemātiku, jo īpaši nepilngadīgo pacientu tiesību jomā, kas šobrīd spēkā esošajā regulējumā ir pretrunīgas. Piemēram, Dr. iur. Santa Slokenberga, Pacientu tiesību likuma komentāru zinātniskā redaktore, intervijā “Pacientu tiesību regulējumā trūkst harmonijas” ir norādījusi, ka gadījumos, kad bērnam ir nepieciešama palīdzība, no bērnu tiesību perspektīvas to nevar un nedrīkst atteikt. Līdz ar to ir jautājums: kas ir uzskatāms par nepieciešamo palīdzību? Viņasprāt, tās ir situācijas, kad palīdzība nevar gaidīt.