Civillikuma 158. pants paredz, ka prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu. Savukārt Civilprocesa likuma 249. panta otrā daļa nosaka: “Persona, no kuras bērns izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.”

Jāsāk ar to, ka izziņu par citu personu (t. sk. dzīvesvietu un personas kodu) uz motivēta iesnieguma pamata var izsniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). “Motivācija šajā gadījumā varētu būt tāda, ka vīrietis ir bijis attiecībās ar konkrētu sievieti, sievietei piedzimis bērns un vīrietim ir pamats uzskatīt, ka viņš ir bērna bioloģiskais tēvs; sieviete nepiekrīt paternitātes noteikšanai, tāpēc vīrietis ir spiests vērsties tiesā, lai pamatotu prasību tiesā; vīrietim ir nepieciešama informācija par bērnu. Iesniegumam ir ieteicams pievienot prasības par paternitātes noteikšanu projektu,” skaidro zvērināta advokāte Zita Zaharovska.

Ja PMLP izsniegs pieprasīto informāciju, tad Jūsu rīcībā būs visa nepieciešamā informācija prasības celšanai tiesā. Zvērināta advokāte uzsver, ka iespēja vērsties tiesā pastāv arī gadījumā, ja PMLP atteiks sniegt informāciju. Proti, Civilprocesa likuma 93. panta otrā daļa nosaka: “Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.”

“Tātad, ja PMLP atteikts sniegt informāciju par bērnu, tad šis atteikums ir jāpievieno pieteikumam tiesai. Pieteikumā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93. panta otro daļu, ir jālūdz tiesa izprasīt informāciju par bērnu no PMLP vai no pašas bērna mātes. Lūgums jāmotivē tieši ar to, ka PMLP ir atteikusies šo informāciju sniegt, līdz ar to vienīgā iespēja ir lūgt tiesu iegūt šo informāciju,” skaidro zvērināta advokāte.