Ir saprotams lasītājas sašutums par nesadzirdētu palīdzības saucienu, tādēļ būtu jānoskaidro, kā varēja rasties šāda komunikācijas kļūda un atbildība tik draudīgajos apstākļos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pienākums ir sniegt palīdzību sakarā ar uguns, vētras, plūdu, rūpnieciskā piesārņojuma un radioaktīvo apdraudējumu. Tāpat dienests veic glābšanas darbus pēc stihiskiem postījumiem un ceļu satiksmes negadījumiem, veic iedzīvotāju informēšanu un preventīvu iepriekšminēto apdraudējumu novēršanu. To nosaka Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un dienesta nolikums.

Piemēram, ja koks būtu uzkritis tādā veidā, ka cilvēki būtu iesprostoti, vai arī, saprātīgi rīkojoties (neveicinot tā turpmāku gāšanos un neuzturoties nenostiprinātā krītošā koka tuvumā paredzamā krišanas virzienā), nav iespējams izvairīties no savainojuma, glābšanas dienestam būtu jāveic seku likvidēšanas pasākumi, jo dienestam jānodrošina minimālās iedzīvotāju pamatvajadzības, kas saistītas ar cilvēku izdzīvošanu, kā arī jāaptur vai jāmazina veselības, vides un īpašuma apdraudējums.

Jāņem vērā, ka Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums paredz objekta īpašnieka atbildību par to, lai īpašums neradītu apdraudējumu cilvēku, vides un cita īpašuma drošībai. Līdz ar to iespējami gadījumi, kad zaudējumu atlīdzībai var prasīt kompensāciju no teritorijas īpašnieka vai apdrošinātāja, ja īpašums ticis apdrošināts.

Atsūtītajā vēstulē nav minēts, vai koks ir audzis vēstules autores īpašumā vai kaimiņam vai pašvaldībai piederošajā teritorijā. Lai pilnībā izvērtētu situāciju, svarīgi arī būtu noskaidrot koka krišanas iemeslu – vai tas noticis ceļu satiksmes negadījuma dēļ, vētras laikā vai neveiksmīgu dārza darbu dēļ, varbūt tas ir nokaltis.