Marihuānas lietošana atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir administratīvais pārkāpums, par kuru ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 46. panta pirmajā daļā. Par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 280 eiro.

Saskaņā ar LAPK 8. panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Savukārt pēc minētā panta trešās daļas lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā. Ievērojot minēto, ja marihuāna tika lietota valstī, kurā par šāda veida darbībām atbildība nedraud, tad administratīvajai atbildībai Latvijā nevajadzētu iestāties.

Vienlaikus nevar izslēgt, ka gadījumā, ja analīzēs tiks konstatētas marihuānas lietošanas pēdas, Latvijas tiesībsargājošās iestādes uzskatīs, ka lietošana ir notikusi Latvijā. Tādā gadījumā personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, pašai jāspēj pierādīt, ka patiesībā marihuāna tika lietota citā valstī, kurā tas ir atļauts, taču tas var būt visai apgrūtinoši. Tāpat īpaši jāuzmanās, vadot transportlīdzekli, jo gadījumā, ja analīzēs tiks konstatētas marihuānas lietošanas pēdas (kas ir iespējams pat vairākas nedēļas pēc pēdējās marihuānas lietošanas reizes), autovadītājam var draudēt atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē pat tad, ja autovadītājs uzskatīs, ka transportlīdzekļa vadīšanas brīdi neatradās reibuma stāvoklī.

Saskaņā ar LAPK 46. panta piekto daļu, piemērojot administratīvo sodu par marihuānas lietošanu, personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas neatļauti iegādāsies vai glabās narkotiskās vai psihotropās vielas nelielā apmērā vai neatļauti lietos narkotiskās vai psihotropās vielas. Tātad par marihuānas lietošanu ir paredzēta administratīvā atbildība un tikai par tās atkārtotu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu nelielā apmērā vai lietošanu gada laikā draud kriminālatbildība.

Proti, Krimināllikuma (KL) 253.² pants par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Arī KL 2. pants paredz, ka persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar Krimināllikumu.

Tas nozīmē, ka, pārvietojoties pāri robežai no valsts, kurā ir atļauts lietot marihuānu, uz valsti, kurā to nav atļauts darīt, būtu jāpārbauda savas kabatas. Proti, Latvijas jurisdikcijā marihuānas lietošana, pārvadāšana, glabāšana u. tml. nav atļauta un par to ir paredzēta atbildība.

Papildus jānorāda, ka saskaņā ar likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” nežāvētas marihuānas apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem, ir 5 g, savukārt apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem, ir 1 kg. Izžāvētas marihuānas apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem, ir 1 g, bet apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem, – 100 g.