Vēlos izpirkt zemi un kūtiņu, ko šobrīd īrēju no pašvaldības. Esmu nomājis šo konkrēto zemi jau 25 gadus. Neliela informācija par objektu, kuru šobrīd īrēju: 60 m2 liela neapdzīvota telpa – kūtiņa. Kūtiņai ir vēl divi īrnieki, kuriem tajā ir savas īrējamās telpas ar personīgu ieeju un īres līgumiem. Tiek īrēts no pašvaldības kopīgs zemes gabals zem kūtiņas, kas sadalīts starp tiem pašiem 2 zemes un kūtiņas īrniekiem (300 m2). No pašvaldības īrēju arī 1400 m2 lielu zemes gabalu, kas tiek izmantots nevis lauksaimniecības vajadzībām, bet gan mazdārziņam. Kādas ir iespējas izpirkt šo zemi un kūtiņu? Vakar iepazinos ar likumu grozījumu 36.1. pantu “Lauksaimniecības zemes noma ar izpirkuma tiesībām”. Vai tas iespējams manā gadījumā (zemes nomas līgums ar pašvaldību izbeidzas 2020. gada rudenī)? Šobrīd nevaru pilnvērtīgi izmantot zemi un kūtiņu, jo neesmu to īpašnieks. Šāda veida e-pasts tika nosūtīts nekustamā īpašuma speciālistam, kas strādā konkrētajā pašvaldībā. Tika saņemts telefona zvans no attiecīgā cilvēka ar atrunu, ka šis likums neattiecas uz manu gadījumu. Kā man rīkoties, un kādi turpmākie darbības soļi būtu jāveic?
Kārtība, kas nosaka rīcību ar zemi, var atšķirties atkarībā no tā, kur atrodas zeme – pilsētā vai laukos –, kā arī no tā, vai uz zemes atrodas apbūve.
Par neapbūvētu zemesgabalu 1400 m2 platībā – ja dominējošā zemes lietošanas kategorija šajā zemesgabalā nav lauksaimniecībā izmantojamā zeme, varu piekrist pašvaldības nekustamā īpašuma speciālista viedoklim, ka uz konkrēto situāciju nevar attiecināt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 36.1. pantu par lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām.
Tas nozīmē, ka šo zemi īpašumā var iegūt Publisko personu mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, zemesgabalu nopērkot izsolē par naudu. Līdzīgi arī gadījumā par kopējā lietošanā esošo īpašuma objektu – apbūvētu zemesgabalu, uz kura atrodas būve (kūtiņa). Jautājums par tā iegūšanu īpašumā būtu jārisina iepriekš norādītā likuma ietvaros. Tomēr būtiska nozīme var būt apstāklim, vai esošā apbūve ir tiesiska, proti, vai tā nav nojaucama kā patvaļīga būve. Abās situācijās obligāts priekšnosacījums ir nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.
Lai izvairītos no iespējamām neskaidrībām šajos jautājumos, nebūtu vēlams aprobežoties ar neformālu saziņu ar pašvaldību, bet ir jāvēršas pašvaldībā ar rakstisku iesniegumu par nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosināšanu, lai iestādei rastos pienākums sniegt rakstisku atbildi pēc būtības likumā noteiktajā kārtībā. Tas novērstu pašreizējās neskaidrības par nomāto īpašumu juridisko statusu un piemērojamo likumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!